Mājas lapa Mājas lapa
AstraZeneca

Opdivo
nivolumab

CENAS

koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai 10mg/ml- 24ml 1

Vairumtirdzniecība: 3 286,13 €
Mazumtirdzniecība: 3 687,25 €
Atlīdzināt: 0,00 €

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam


OPDIVO 10 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

nivolumabum


Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.


Šajā instrukcijā varat uzzināt:


  1. Kas ir OPDIVO un kādam nolūkam to lieto

  2. Kas Jums jāzina pirms OPDIVO lietošanas

  3. Kā lietot OPDIVO

  4. Iespējamās blakusparādības

  5. Kā uzglabāt OPDIVO

  6. Iepakojuma saturs un cita informācija


  1. Kas ir OPDIVO un kādam nolūkam to lieto


    OPDIVO ir zāles, ko lieto, lai ārstētu:

    • progresējošu melanomu (noteikta veida ādas vēzis) pieaugušajiem;

    • melanomu pēc pilnīgas rezekcijas pieaugušajiem (ārstēšana pēc operācijas tiek saukta par adjuvantu terapiju);

    • progresējošu nesīkšūnu plaušu vēzi (noteikta veida plaušu vēzis) pieaugušajiem;

    • ļaundabīgu pleiras mezoteliomu (vēža veids, kas skar plaušu plēvi) pieaugušajiem;

    • progresējošu nieru šūnu karcinomu (progresējošs nieru vēzis) pieaugušajiem;

    • klasisku Hodžkina limfomu pieaugušajiem, kas atkārtojas vai nav reaģējusi uz iepriekšējo ārstēšanu, tai skaitā autologu cilmes šūnu transplantāciju (Jūsu paša asinsrades šūnu transplantācija);

    • progresējošu galvas un kakla vēzi pieaugušajiem;

    • progresējošu urotēlija karcinomu (urīnpūšļa un urīnceļu vēzis) pieaugušajiem;

    • urotēlija karcinomu pēc pilnīgas rezekcijas pieaugušajiem;

    • progresējošu kolorektālo vēzi (resnās vai taisnās zarnas vēzis) pieaugušajiem;

    • progresējošu barības vada vēzi pieaugušajiem;

    • barības vada vai gastroezofageālā savienojuma vēzi ar atlikušu patoloģisko slimību pieaugušajiem pēc ķīmijterapijas un staru terapijas, kam seko operācija;

    • progresējošu kuņģa, kuņģa un gastroezofageālā savienojuma vai barības vada adenokarcinomu (kuņģa vai barības vada vēzis) pieaugušajiem.


      Tās satur aktīvo vielu nivolumabu, kas ir monoklonāla antiviela, proti, olbaltumvielas veids, kas atpazīst un saistās ar specifisku mērķa vielu organismā.


      Nivolumabs saistās ar mērķa olbaltumvielu, ko sauc par programmētās nāves-1 (programmed death-1, PD-1) receptoru un kas var bloķēt T šūnu (balto asins šūnu veida, kas ir organisma dabiskās aizsargsistēmas – imūnās sistēmas – daļa) darbību. Piesaistoties pie PD-1, nivolumabs bloķē tā

      darbību un kavē tā inaktivējošo ietekmi uz T šūnām. Tas palīdz pastiprināt šo šūnu darbību pret melanomas, plaušu, nieru, limfoīdajām, galvas un kakla,urīnpūšļa, resnās vai taisnās zarnas, kuņģa, barības vada vai gastroezofageālā savienojuma vēža šūnām.

      OPDIVO drīkst lietot kombinācijā ar citām zālēm vēža ārstēšanai. Svarīgi ir izlasīt arī šo citu zāļu lietošanas instrukciju. Ja Jums ir kādi jautājumi par šīm zālēm, jautājiet ārstam.


  2. Kas Jums jāzina pirms OPDIVO lietošanas Nelietojiet OPDIVO šādos gadījumos:

    • ja Jums ir alerģija pret nivolumabu vai kādu citu (6. punktā "Iepakojuma saturs un cita informācija" minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja neesat par to pārliecināts, konsultējieties ar ārstu.


      Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

      Pirms OPDIVO lietošanas konsultējieties ar ārstu, jo tas var izraisīt:

    • sirdsdarbības traucējumus, piemēram, sirdsdarbības ritma vai ātruma izmaiņas vai sirds ritma traucējumus;

    • plaušu darbības traucējumus, piemēram, apgrūtinātu elpošanu vai klepu. Tās var būt plaušu iekaisuma (pneimonīta vai intersticiālas plaušu slimības) pazīmes;

    • caureju (ūdeņainu, šķidru vai mīkstu vēdera izeju) vai jebkādus zarnu iekaisuma (kolīta)

      simptomus, piemēram, vēdersāpes un gļotas vai asinis izkārnījumos;

    • aknu iekaisumu (hepatītu). Hepatīta pazīmes un simptomi var būt aknu funkcionālo testu rezultātu novirzes, acu vai ādas dzelte, sāpes vēdera labajā pusē vai nogurums;

    • nieru iekaisumu vai nieru darbības traucējumus, piemēram, nieru funkcionālo testu rezultātu novirzes vai samazinātu urīna tilpumu;

    • hormonus veidojošo dziedzeru (tai skaitā hipofīzes, vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu un virsnieru) darbības traucējumus, kas var ietekmēt šo dziedzeru darbību. Dziedzeru darbības traucējumu pazīmes un simptomi var būt nespēks (ārkārtējs nogurums), ķermeņa masas izmaiņas vai galvassāpes, pazemināts kalcija līmenis asinīs un redzes traucējumi;

    • diabētu, arī nopietnu un dažkārt dzīvībai bīstamu patoloģiju, ko izraisa diabēta dēļ palielināts skābes daudzums asinīs (diabētiska ketoacidoze). Iespējamie simptomi ir neparasti pastiprināta izsalkuma vai slāpju sajūta, biežāka nepieciešamība urinēt, ķermeņa masas samazināšanās, noguruma sajūta, apgrūtināta skaidras domāšanas spēja, salda vai augļaina elpas smarža, salda vai metāliska garša mutē, urīna vai sviedru smakas pārmaiņas, slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā un dziļa vai ātra elpošana;

    • ādas iekaisumu, kas var izraisīt smagas ādas reakcijas (pazīstamas kā toksiskā epidermas nekrolīze un Stīvensa-Džonsona sindroms). Smagas ādas reakcijas iespējamās pazīmes un simptomi ir izsitumi, nieze un ādas lobīšanās (var būt letāla);

    • muskuļu iekaisumu, piemēram, miokardītu (sirds muskuļa iekaisums), miozītu (muskuļu

      iekaisums) un rabdomiolīzi (muskuļu un locītavu stīvums, muskuļu spazmas). Iespējamās pazīmes un simptomi ir muskuļu sāpes, stīvums, vājums, sāpes krūtīs vai izteikts nogurums;

    • norobežota orgāna transplantāta atgrūšanu;

    • transplantāta pret saimniekorganismu slimību;

    • hemofagocītisku limfohistiocitozi. Reta slimība, kuras gadījumā imūnā sistēma izstrādā pārāk lielu skaitu citādi normālu šūnu, kas cīnās pret infekcijām un tiek dēvētas par histiocītiem un limfocītiem. Simptomi var ietvert palielinātas aknas un/vai liesu, izsitumus uz ādas, palielinātus limfmezglus, apgrūtinātu elpošanu, noslieci uz zilumu veidošanos, nieru darbības novirzes un sirdsdarbības traucējumus.


      Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums radusies kāda no šīm pazīmēm vai simptomiem vai tie pastiprinās. Nemēģiniet pats ārstēt simptomus ar citām zālēm. Jūsu ārsts var:

    • nozīmēt Jums citas zāles, lai novērstu komplikācijas un mazinātu simptomus;

    • atlikt nākamās OPDIVO devas lietošanu;

    • pārtraukt Jūsu ārstēšanu ar OPDIVO pavisam.

      Lūdzu, ievērojiet, ka dažkārt šādas pazīmes un simptomi parādās vēlāk un var rasties vairākas nedēļas vai mēnešus pēc pēdējās devas lietošanas. Pirms ārstēšanas ārsts pārbaudīs Jūsu vispārējo veselības stāvokli. Ārstēšanas laikā Jums tiks veiktas arī asins analīzes.


      Pirms OPDIVO lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu:

    • ja Jums ir autoimūna slimība (stāvoklis, kad organisms uzbrūk savām šūnām);

    • ja Jums ir acs melanoma;

    • ja Jums iepriekš lietots ipilimumabs vai citas zāles melanomas ārstēšanai un Jums ir radušās

      nopietnas šo zāļu blakusparādības;

    • ja Jums ir teikts, ka vēzis ir izplatījies galvas smadzenēs;

    • ja Jums iepriekš ir bijis plaušu iekaisums;

    • ja Jūs esat lietojis zāles imūnās sistēmas nomākšanai.


      Komplikācijas pēc cilmes šūnu transplantācijas, kurā izmantotas no donora iegūtas (allogēnas) cilmes šūnas un kura veikta pēc ārstēšanas ar OPDIVO. Šīs komplikācijas var būt smagas un izraisīt nāvi. Ja Jums ir transplantētas allogēnas cilmes šūnas, veselības aprūpes speciālists kontrolēs, vai Jums nerodas komplikāciju pazīmes.


      Bērni un pusaudži

      OPDIVO nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.


      Citas zāles un OPDIVO

      Pirms Jums ievada OPDIVO, izstāstiet ārstam, ja lietojat jebkādas imūno sistēmu nomācošas zāles, piemēram, kortikosteroīdus, jo šīs zāles var ietekmēt OPDIVO iedarbību. Taču OPDIVO terapijas laikā ārsts var Jums ievadīt kortikosteroīdus, lai mazinātu jebkādas iespējamās blakusparādības, kas varētu rasties ārstēšanas laikā, un tas zāļu iedarbību neietekmēs.

      Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Ārstēšanas laikā

      nelietojiet nekādas citas zāles, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu.


      Grūtniecība un barošana ar krūti

      Pastāstiet ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, vai barojat bērnu ar krūti.


      Nelietojiet OPDIVO, ja Jums ir iestājusies grūtniecība un ārsts nav īpaši norādījis lietot šīs zāles. OPDIVO ietekme uz grūtniecēm nav zināma, taču aktīvā viela nivolumabs var kaitēt vēl nedzimušajam bērnam.

    • Ja esat sieviete, kurai var iestāties grūtniecība, OPDIVO terapijas laikā un vismaz 5 mēnešus pēc pēdējās OPDIVO devas Jums jālieto efektīvi pretapaugļošanās līdzekļi.

    • Ja OPDIVO lietošanas laikā Jums iestājas grūtniecība, informējiet ārstu.


      Nav zināms, vai OPDIVO izdalās cilvēka pienā. Nevar izslēgt risku ar krūti barotam zīdainim.

      Vaicājiet ārstam, vai varat barot bērnu ar krūti OPDIVO terapijas laikā vai pēc tās.


      Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

      OPDIVO vai OPDIVO kombinācijā ar ipilimumabu var nedaudz ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tomēr, kamēr neesat pārliecinājies, ka OPDIVO neietekmē Jūs negatīvi, ievērojiet piesardzību, kad veicat šādas darbības.


      OPDIVO satur nātriju

      Pirms OPDIVO lietošanas pastāstiet ārstam, ja Jums jāievēro diēta ar samazinātu nātrija (sāls) daudzumu. Šīs zāles satur 2,5 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā koncentrāta mililitrā. OPDIVO satur 10 mg nātrija 4 ml flakonā, 25 mg nātrija 10 ml flakonā, 30 mg nātrija 12 ml flakonā vai 60 mg nātrija 24 ml flakonā, kas ir līdzvērtīgi attiecīgi 0,5%, 1,25%, 1,5% vai 3% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajam.


      Jūs atradīsiet šīs lietošanas instrukcijas galveno informāciju arī Jūsu ārsta izsniegtajā Pacienta brīdinājuma kartītē. Svarīgi ir saglabāt šo Pacienta brīdinājuma kartīti un parādīt to Jūsu partnerim vai aprūpētājiem.


  3. Kā lietot OPDIVO


    Cik daudz OPDIVO tiek ievadīts

    Ja OPDIVO lieto vienu pašu, ieteicamā deva ir vai nu 240 mg ik pēc 2 nedēļām, vai 480 mg ik pēc 4 nedēļām, atkarībā no indikācijas.


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu ādas vēža ārstēšanai, OPDIVO ieteicamā deva ir 1 mg nivolumaba uz vienu kilogramu ķermeņa masas pirmās 4 devas (kombinētā fāze). Pēc tam OPDIVO ieteicamā deva ir 240 mg ik pēc 2 nedēļām vai 480 mg ik pēc 4 nedēļām (vienu zāļu lietošanas fāze).


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu progresējoša nieru vēža ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 3 mg nivolumaba uz vienu kilogramu ķermeņa masas pirmajās 4 devās (kombinētā fāze). Pēc tam OPDIVO ieteicamā deva ir 240 mg ik pēc 2 nedēļām vai 480 mg devā ik pēc 4 nedēļām (vienu zāļu lietošanas fāze).


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu progresējoša resnās vai taisnās zarnas vēža ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 3 mg nivolumaba uz vienu kilogramu ķermeņa masas pirmajās 4 devās (kombinētā fāze). Pēc tam OPDIVO ieteicamā deva ir 240 mg ik pēc 2 nedēļām (vienu zāļu lietošanas fāze).


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu ļaundabīgas pleiras mezoteliomas ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 360 mg ik pēc 3 nedēļām.


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu progresējoša barības vada vēža ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 3 mg nivolumaba uz vienu kilogramu ķermeņa masas ik pēc divām nedēļām vai 360 mg ik pēc trim nedēļām.


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ķīmijterapiju progresējoša barības vada vēža ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 240 mg ik pēc divām nedēļām vai 480 mg ik pēc četrām nedēļām.


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ķīmijterapiju, progresējošas kuņģa, gastroezofageālā savienojuma vai barības vada adenokarcinomas ārstēšanai, ieteicamā OPDIVO deva ir 360 mg ik pēc 3 nedēļām vai

    240 mg ik pēc 2 nedēļām.


    Ja OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu un ķīmijterapiju progresējoša nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai, OPDIVO ieteicamā deva ir 360 mg ik pēc 3 nedēļām. Pēc divu ķīmijterapijas ciklu pabeigšanas OPDIVO lieto kombinācijā ar ipilimumabu, OPDIVO ieteicamā deva ir 360 mg ik pēc 3 nedēļām.


    Ja progresējoša nieru vēža ārstēšanai OPDIVO lieto kombinācijā ar kabozantinibu, ieteicamā OPDIVO deva ir 240 mg ik pēc 2 nedēļām vai 480 mg ik pēc 4 nedēļām.


    Atkarībā no devas piemērotu OPDIVO daudzumu pirms lietošanas atšķaidīs ar nātrija hlorīda

    9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām vai glikozes 50 mg/ml (5%) šķīdumu injekcijām. Lai iegūtu vajadzīgo devu, var būt nepieciešams vairāk par vienu OPDIVO flakonu.


    Kā OPDIVO tiek ievadīts

    Ārstēšanu ar OPDIVO Jūs saņemsiet slimnīcā vai klīnikā pieredzējuša ārsta uzraudzībā.


    OPDIVO Jums ievadīs infūzijas (pilienu) veidā vēnā (intravenozi) 30 vai 60 minūšu laikā ik pēc 2 vai 4 nedēļām atkarībā no devas, kādu saņemat. Ārsts turpinās lietot Jums OPDIVO, kamēr vien Jums saglabāsies ieguvums no šīm zālēm vai līdz brīdim, kad Jūs vairs nepanesīsiet šādu ārstēšanu.


    Kad OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ipilimumabu ādas,progresējoša nieru vai resnās vai taisnās zarnas vēža ārstēšanai, kombinētas terapijas fāzē saņemot pirmās četras devas, Jūs ik pēc trim nedēļām saņemsit 30 minūtes ilgu infūziju. Vēlāk (vienu zāļu lietošanas fāzē) šīs zāles 30 vai 60 minūtes ilgas infūzijas veidā tiks ievadītas ik pēc divām nedēļām vai 4 nedēļām atkarībā no devas, kādu saņemat.

    Kad OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ipilimumabu ļaundabīgas pleiras mezoteliomas ārstēšanai, Jums tiks ievadīta infūzija 30 minūšu laikā ik pēc 3 nedēļām.


    Ja OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ipilimumabu progresējoša barības vada vēža ārstēšanai, atkarībā no devas, kas Jums jāsaņem, ik pēc divām vai trim nedēļām tiks izdarīta 30 minūtes ilga infūzija.


    Ja OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ķīmijterapiju progresējoša barības vada vēža ārstēšanai, atkarībā no devas, kas Jums jāsaņem, ik pēc divām vai četrām nedēļām tiks izdarīta 30 minūtes ilga infūzija.


    Ja OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ķīmijterapiju progresējošas kuņģa, gastroezofageālā savienojuma vai barības vada adenokarcinomas ārstēšanai, Jums tiks ievadīta infūzija 30 minūšu laikā ik pēc 3 nedēļām vai ik pēc 2 nedēļām atkarībā no devas, kādu saņemat.


    Kad OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar ipilimumabu un ķīmijterapiju progresējoša nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanai, Jums ik pēc 3 nedēļām tiks ievadīta 30 minūtes ilga infūzija.


    Kad OPDIVO tiek lietots kombinācijā ar kabozantinibu, Jums tiks ievadīta infūzija 30 minūšu vai 60 minūšu laikā ik pēc 2 nedēļām vai 4 nedēļām atkarībā no saņemtās devas.


    Ja esat izlaidis OPDIVO devu

    Ļoti svarīgi, lai Jūs ierastos uz visām vizītēm un saņemtu OPDIVO. Ja esat izlaidis vizīti, vaicājiet ārstam, kad iespējams ieplānot Jūsu nākamo zāļu devu.


    Ja pārtraucat lietot OPDIVO

    Ārstēšanas pārtraukšana var apturēt zāļu iedarbību. Nepārtrauciet ārstēšanu ar OPDIVO, ja vien neesat pārrunājis to ar ārstu.


    Ja Jums ir kādi jautājumi par Jūsu ārstēšanu vai šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.


    Ja OPDIVO lietos kombinācijā ar citām pretvēža zālēm, vispirms tiks ievadīts OPDIVO, un pēc tam citas zāles.


    Lūdzu, izlasiet arīcitu paredzēto zāļu lietošanas instrukcijas, lai labāk saprastu Jums nozīmētās zāļu kombinācijas lietošanu. Ja Jums ir kādi jautājumi par šīm zālēm, jautājiet savam ārstam.


  4. Iespējamās blakusparādības


    Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Ārsts tās pārrunās ar Jums un izskaidros ar ārstēšanu saistīto risku un ieguvumu.


    Pievērsiet uzmanību svarīgiem iekaisuma simptomiem. OPDIVO ietekmē Jūsu imūno sistēmu un var izraisīt iekaisumu Jūsu organisma daļās. Iekaisums var nopietni bojāt Jūsu organismu, daži iekaisuma stāvokļi var būt dzīvībai bīstami un tie ir jāārstē, vai arī jāpārtrauc OPDIVO lietošana.


    Lietojot OPDIVO monoterapiju, ir ziņots par šādām blakusparādībām.


    Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

    • augšējo elpceļu infekcijas;

    • samazināts eritrocītu (skābekli pārnēsājošo šūnu), leikocītu (cīnās pret infekcijām) vai trombocītu (palīdz asinīm sarecēt) skaits;

    • augsts vai zems cukura līmenis asinīs (attiecīgi hiperglikēmija vai hipoglikēmija);

    • caureja (ūdeņaina, šķidra vai mīksta vēdera izeja), vemšana, slikta dūša, aizcietējums, sāpes vēderā;

    • izsitumi uz ādas, reizēm ar pūšļiem, nieze;

    • nogurums vai nespēks, drudzis, tūska (pietūkums);

    • samazināta ēstgriba;

    • galvassāpes;

    • elpas trūkums (aizdusa), klepus;

    • sāpes muskuļos, kaulos (skeleta-muskuļu sāpes) un locītavās (artralģija).


      Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

    • nopietna plaušu infekcija (pneimonija), bronhīts;

    • alerģiska reakcija un ar zāļu infūziju saistītas reakcijas, ietverot dzīvībai bīstamu alerģisku reakciju;

    • nepietiekama vairogdziedzera aktivitāte, kas var izraisīt nogurumu vai ķermeņa masas

      palielināšanos, pārmērīga vairogdziedzera aktivitāte, kas var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu un ķermeņa masas samazināšanos, vairogdziedzera palielināšanās;

    • nervu iekaisums (izraisa nejutību, vājumu, durstošas vai dedzinošas sāpes rokās un kājās), reibonis;

    • augsts asinsspiediens (hipertensija);

    • plaušu iekaisums (pneimonīts, kam raksturīga klepošana un apgrūtināta elpošana), šķidruma uzkrāšanās ap plaušām;

    • zarnu iekaisums (kolīts), čūlas un aukstumpumpas mutē (stomatīts), sausa mute;

    • atšķirīgas krāsas plankumi uz ādas (vitiligo), sausa āda, ādas apsārtums, neparasta matu izkrišana vai tie kļūst plānāki, nātrene (niezoši nelīdzeni izsitumi);

    • locītavu iekaisums (artrīts);

    • sāpes, sāpes krūtīs;

    • neskaidra redze,sausums acīs;

    • dehidratācija, ķermeņa masas samazināšanās;

    • ātra sirdsdarbība;

    • nieru mazspēja (tai skaitā pēkšņs nieru funkcijas zudums).


      Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

    • dažu veidu balto asins šūnu skaita palielināšanās;

    • samazināts virsnieru (dziedzeru, kas atrodas virs nierēm) izdalīto hormonu daudzums, pārāk vāja hipofīzes – dziedzera, kas atrodas galvas smadzeņu pamatnē – darbība (hipopituitārisms) vai iekaisums (hipofizīts), diabēts;

    • palielināts asiņu skābums;

    • nervu bojājumi, kas izraisa nejutīgumu un vājumu (polineiropātija), organisma pašuzbrukuma izraisīts nervu iekaisums, kas izraisa nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes (autoimūna neiropātija);

    • sirds muskuļa iekaisums;

    • acs iekaisums, kas izraisa sāpes un apsārtumu;

    • sirds apvalka iekaisums un šķidruma uzkrāšanās ap sirdi (perikarda bojājumi), sirds ritma traucējumi, sirdsdarbības ritma vai ātruma izmaiņas;

    • šķidruma uzkrāšanās plaušās;

    • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts), kuņģa iekaisums (gastrīts);

    • aknu iekaisums (hepatīts), žultsceļu aizsprostošanās;

    • ādas slimība ar sabiezējušiem sarkanas ādas plankumiem, bieži ar sudrabainām plēksnēm (psoriāze), sejas ādas slimība, kad deguns un vaigi ir neparasti sarkani (rozācija), smags stāvoklis, kad uz ādas rodas sarkani, bieži vien niezoši plankumi, līdzīgi masalu izsitumiem, kas vispirms parādās uz rokām un kājām un reizēm uz sejas un pārējā ķermeņa (erythema multiforme);

    • muskuļu iekaisums, kas izraisa sāpes vai stīvumu (reimatiskā polimialģija);

    • hroniskas slimības, kas saistītas ar iekaisuma šūnu uzkrāšanos dažādos orgānos un audos, visbiežāk plaušās (sarkoidoze).


      Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

    • slimība, kas izraisa limfmezglu iekaisumu vai palielināšanos (Kikuči limfadenīts);

    • diabēta izraisīta asiņu skābuma palielināšanās (diabētiska ketoacidoze);

    • īslaicīgs nervu iekaisums, kas izraisa sāpes, vājumu un ekstremitāšu paralīzi (Gijēna-Barē sindroms), nervu aizsargapvalku izzušana (demielinizācija), stāvoklis, kura dēļ rodas muskuļu vājums, un tie viegli nogurst (miastēnijas sindroms);

    • galvas smadzeņu iekaisums;

    • galvas un muguras smadzeņu aizsargapvalku īslaicīgs un atgriezenisks neinfekciozs iekaisums (aseptisks meningīts);

    • pavājināta epitēlijķermenīšu darbība;

    • iekaisīga asinsvadu slimība;

    • tievo zarnu čūla;

    • ļoti izteikta ādas lobīšanās, kas var izraisīt nāves iestāšanos (toksiska epidermas nekrolīze vai Stīvensa-Džonsona sindroms);

    • slimība, kuras gadījumā imūnā sistēma uzbrūk dziedzeriem, kas mitrina organismu, piemēram, asarām un siekalām (Šēgrena sindroms), ar slodzi nesaistītas muskuļu sāpes, jutīgums vai vājums, (miopātija), muskuļu iekaisums (miozīts), muskuļu un locītavu stīvums, muskuļu spazmas (rabdomiolīze);

    • nieru iekaisums;

    • urīnpūšļa iekaisums. Pazīmes un simptomi var ietvert biežu un/vai sāpīgu urinēšanu, nepieciešamību urinēt, asinis urīnā, sāpes vai spiedienu vēdera lejasdaļā.


      Citas blakusparādības, par kurām ziņots ar biežumu, kas nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

    • norobežota orgānu transplantāta atgrūšana;

    • vielmaiņas traucējumi, kas rodas pēc vēža ārstēšanas un kas var izraisīt kālija un fosfātu līmeņa paaugstināšanos asinīs un kalcija līmeņa pazemināšanos asinīs (audzēja sabrukšanas sindroms);

    • iekaisīga rakstura traucējumi (visticamāk, autoimūnas izcelsmes), kas ietekmē acis, ādu un ausu membrānas, galvas un muguras smadzenes (Vogt-Koyanagi-Harada sindroms);

    • izmaiņas jebkurā ādas un / vai dzimumorgānu apvidū, kas saistītas ar to, ka āda kļūst sausāka un plānāka, var parādīties nieze un sāpes (sklerozējošā mezgliņēde vai citi mezgliņēdes veida ādas bojājumi);

    • slimība, kuras gadījumā imūnsistēma ražo pārāk daudz šūnu, kas cīnās pret infekcijām un tiek

      dēvētas par histiocītiem un limfocītiem, un tas var izraisīt dažādus simptomus (saukta par hemofagocītisku limfohistiocitozi).


      Lietojot OPDIVO kombinācijā ar citām pretvēža zālēm, ir ziņots par tālāk minētajām blakusparādībām (blakusparādību biežums un smagums var atšķirties atkarībā no saņemto pretvēža zāļu kombinācijas):


      Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

    • augšējo elpceļu infekcijas, nopietna plaušu infekcija (pneimonija);

    • samazināts eritrocītu (skābekli pārnēsājošo šūnu), leikocītu (cīnās pret infekcijām) vai trombocītu (palīdz asinīm sarecēt) skaits;

    • vairogdziedzera pavājināta darbība (kas var izraisīt nogurumu vai ķermeņa masas palielināšanos), vairogdziedzera pastiprināta darbība (kas var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, svīšanu un ķermeņa masas samazināšanos), augsts vai zems cukura līmenis asinīs (attiecīgi hiperglikēmija vai hipoglikēmija);

    • samazināta ēstgriba, ķermeņa masas samazināšanās, pazemināts albumīnu līmenis asinīs, izmainīta garšas sajūta;

    • nervu iekaisums (izraisot nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes rokās un kājās), galvassāpes, reibonis;

    • paaugstināts asinsspiediens (hipertensija);

    • patoloģiska runas skaņa (disfonija);

    • elpas trūkums (aizdusa), klepus;

    • zarnu iekaisums (kolīts), caureja (ūdeņaini, šķidri vai mīksti izkārnījumi), aizcietējums, vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā, čūlas mutē un aukstumpumpas (stomatīts);

    • izsitumi uz ādas, reizēm ar pūšļiem, nieze, sāpes plaukstās vai pēdu apakšpusēs: izsitumi vai

      ādas apsārtums, sausa āda, tirpšana un sāpīgums, kas attīstās līdz simetriskam apsārtumam,

      pietūkumam un sāpēm galvenokārt delnā un pēdas apakšpusē (plaukstu-pēdu eritrodizestēzijas sindroms);

    • locītavu sāpes (artralģija), sāpes muskuļos un kaulos (skeleta-muskuļu sāpes), muskuļu

      spazmas;

    • pārmērīgs olbaltumvielu daudzums urīnā;

    • noguruma vai vājuma sajūta, drudzis, tūska (pietūkums).


      Bieži (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

    • bronhīts, acs iekaisums (konjunktivīts);

    • dažu veidu balto asins šūnu skaita palielināšanās, neitrofilo leikocītu skaita samazināšanās ar drudzi;

    • alerģiska reakcija, ar zāļu infūziju saistītas reakcijas;

    • virsnieru dziedzeru (dziedzeru, kas atrodas virs nierēm) hormonu sekrēcijas samazināšanās, hipofīzes (atrodas galvas smadzeņu pamatnē) hipofunkcija (hipopituitārisms) vai iekaisums (hipofizīts), vairogdziedzera palielināšanās, diabēts;

    • dehidratācija, pazemināts fosfāta līmenis asinīs;

    • tādas sajūtas kā nejutīgums untirpšana (parestēzija), pastāvīgs troksnis ausī pat ja skaņas nav (troksnis ausīs);

    • acu iekaisums (kas izraisa sāpes un apsārtumu), neskaidra redze, acu sausums;

    • ātra sirdsdarbība, patoloģisks sirds ritms, sirds muskuļa iekaisums;

    • asins recekļa veidošanās asinsvadā (tromboze);

    • plaušu iekaisums (pneimonīts, kam raksturīgs klepus un apgrūtināta elpošana), šķidruma uzkrāšanās ap plaušām, asiņu trombu veidošanās, deguna asiņošana;

    • aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts), sausa mute, kuņģa iekaisums (gastrīts), sāpes mutē,

      hemoroīdi;

    • aknu iekaisums;

    • atšķirīgas krāsas plankumi uz ādas (tostarp vitiligo), ādas apsārtums, neparasta matu izkrišana vai tie kļūst plānāki, matu krāsas izmaiņas. nātrene (niezoši izsitumi), ādas krāsas pārmaiņas vai patoloģiski tumša ādas krāsa (ādas hiperpigmentācija);

    • locītavu iekaisums (artrīts), muskuļu vājums, muskuļu sāpes;

    • nieru mazspēja (tai skaitā pēkšņs nieru funkcijas zudums);

    • sāpes, sāpes krūtīs, drebuļi.


      Retāk (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):


    • galvas un muguras smadzeņu aizsargapvalku īslaicīgs un atgriezenisks neinfekciozs iekaisums (aseptisks meningīts);

    • hroniskas slimības, kas saistītas ar iekaisuma šūnu uzkrāšanos dažādos orgānos un audos, visbiežāk plaušās (sarkoidoze);

    • paaugstināts skābes līmenis asinīs;

    • diabēta izraisīta asiņu skābuma palielināšanās (diabētiska ketoacidoze);

    • pavājināta epitēlijķermenīšu darbība;

    • pārejošs nervu iekaisums, kas izraisa ekstremitāšu sāpes, vājumu un paralīzi (Gijēna-Barē sindroms), nervu bojājumi, kas izraisa nejutīgumu un vājumu (polineiropātija), nervu iekaisums, pēdu nokāršanās (fibulārā nerva parēze), organisma pašuzbrukuma izraisīts nervu iekaisums,

      kas savukārt var izraisīt nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes (autoimūna neiropātija), muskuļu vājums un nogurums bez atrofijas (myasthenia gravis vai sindroms);

    • galvas smadzeņu iekaisums;

    • sirds ritma vai ātruma izmaiņas, lēna sirdsdarbība;

    • zarnu perforācija, divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, dedzinoša vai sāpīga sajūta mēlē (glosodīnija);

    • ādas slimība, kam raksturīgi apsārtuši ādas sabiezējumi, bieži kopā ar sudrabainu zvīņošanos (psoriāze), smags ādas stāvoklis, kas izraisa sarkanus, bieži niezošus plankumus, līdzīgi kā masaliņu izsitumi, kas sākas uz ekstremitātēm un dažreiz uz sejas un pārējā ķermeņa (erythema multiforme);

    • ļoti izteikta ādas lobīšanās, kas var būt arī nāves cēlonis (Stīvensa-Džonsona sindroms);

    • hroniska locītavu slimība (spondiloartropātija) – slimība, kad imūnā sistēma uzbrūk dziedzeriem, kas ražo organisma šķidrumus, piemēram, asaras un siekalas (Šēgrena sindroms), ar slodzi nesaistīts muskuļu sāpīgums, sāpīgums vai vājums (miopātija), muskuļu iekaisums (miozīts), muskuļu un locītavu stīvums, muskuļu spazmas (rabdomiolīze), muskuļu iekaisums, kas izraisa sāpes vai stīvumu (reimatiskā polimialģija), žokļa kaulu bojājumi, patoloģiska atvere starp divām ķermeņa daļām, piemēram, orgānu vai asinsvadu un citu struktūru (fistula);

    • nieru iekaisums;

    • urīnpūšļa iekaisums. Pazīmes un simptomi var ietvert biežu un/vai sāpīgu urinēšanu, nepieciešamību urinēt, asinis urīnā, sāpes vai spiedienu vēdera lejasdaļā.


      Reti (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

    • ļoti izteikta ādas lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze), kas var būt arī nāves cēlonis.


      Citas blakusparādības, par kurām ziņots, biežums nav zināms(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

    • norobežota orgāna transplantāta atgrūšana;

    • vielmaiņas traucējumi, kas rodas pēc vēža ārstēšanas un kas var izraisīt kālija un fosfātu līmeņa paaugstināšanos asinīs un kalcija līmeņa pazemināšanos asinīs (audzēja sabrukšanas sindroms);

    • iekaisīga rakstura traucējumi (visticamāk, autoimūnas izcelsmes), kas ietekmē acis, ādu un ausu

      membrānas, galvas un muguras smadzenes (Vogt-Koyanagi-Harada sindroms);

    • sirds apvalka iekaisums un šķidruma uzkrāšanās ap sirdi (perikarda bojājumi);

    • izmaiņas jebkurā ādas un / vai dzimumorgānu apvidū, kas saistītas ar to, ka āda kļūst sausāka un plānāka, var parādīties nieze un sāpes (sklerozējošā mezgliņēde vai citi mezgliņēdes veida ādas bojājumi);

    • slimība, kuras gadījumā imūnā sistēma ražo pārāk daudz šūnu, kas cīnās pret infekcijām un tiek

      dēvētas par histiocītiem un limfocītiem, un tas var izraisīt dažādus simptomus (saukta par hemofagocītisku limfohistiocitozi).


      Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums ir kāda no iepriekšminētajām blakusparādībām. Nemēģiniet patstāvīgi ārstēt simptomus ar citām zālēm.


      Izmaiņas laboratorisko analīžu rezultātos

      OPDIVO monoterapijā vai kombinācijā var izraisīt izmaiņas ārsta izdarīto analīžu rezultātos. Tās var būt:

    • aknu funkcionālo rādītāju novirzes (palielināts aknu enzīmu aspartāta aminotransferāzes, alanīna aminotransferāzes, gamma glutamiltransferāzes vai sārmainās fosfatāzes daudzums asinīs, paaugstināts atkritumvielas bilirubīna līmenis asinīs);

    • nieru funkcionālo rādītāju novirzes (palielināts kreatinīna daudzums asinīs);

    • paaugstināts enzīma, kas šķeļ taukus, un enzīma, kas šķeļ cieti, līmenis;

    • palielināts vai samazināts kalcija vai kālija daudzums asinīs;

    • paaugstināts vai pazemināts magnija vai nātrija līmenis asinīs;

    • palielināts vairogdziedzeri stimulējošā hormona daudzums;

    • paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs;

    • paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.


      Ziņošana par blakusparādībām

      image

      Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.


  5. Kā uzglabāt OPDIVO


    Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

    Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona etiķetes pēc "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.


    Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8 °C). Nesasaldēt.

    Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

    Neatvērtu flakonu drīkst uzglabāt kontrolētā istabas temperatūrā līdz 25°C istabas apgaismojumā līdz 48 stundām.


    Neizlietoto šķīdumu infūzijām nedrīkst uzglabāt atkārtotai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.


  6. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko OPDIVO satur


Pēc nivolumaba devas ievadīšanas izskalojiet sistēmu ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām vai 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu injekcijām.


Uzglabāšanas nosacījumi un uzglabāšanas laiks

Neatvērts flakons

OPDIVO jāuzglabā ledusskapī (2 °C – 8 °C). Flakoni jāuzglabā oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. OPDIVO nedrīkst sasaldēt.

Neatvērtu flakonu drīkst uzglabāt kontrolētā istabas temperatūrā līdz 25°C istabas apgaismojumā līdz 48 stundām.


Nelietot OPDIVO pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un flakona marķējuma pēc "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.


OPDIVO infūzija

Gatavā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte no sagatavošanas brīža ir pierādīta šādi (laikos ir iekļauts ievadīšanas periods):



Infūzijas sagatavošana

Gatavā šķīduma ķīmiskā un fizikālā stabilitāte

Uzglabāšana 2ºC līdz 8ºC, sargāt no gaismas

Uzglabāšana istabas temperatūrā (≤ 25°C) un istabas apgaismojumā


Neatšķaidīts vai atšķaidīts ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu injekcijām


30 dienas

24 stundas

(no kopējā 30 dienu uzglabāšanas laika)

Atšķaidīts ar 50 mg/ml (5%) glikozes šķīdumu injekcijām


7 dienas

8 stundas

(no kopējā 7 dienu uzglabāšanas laika)


No mikrobioloģiskā viedokļa sagatavotais infūziju šķīdums, neatkarīgi no šķīdinātāja, jāizlieto nekavējoties. Ja to neizlieto nekavējoties, par gatavā šķīduma uzglabāšanas laiku un apstākļiem ir atbildīgs lietotājs, un tas parasti nedrīkst pārsniegt 7 dienas 2°C līdz 8°C temperatūrā vai 8 stundas (no kopējā 7dienu uzglabāšanas laika) istabas temperatūrā (≤ 25°C). Infūzijas sagatavošanas laikā jānodrošina aseptiski apstākļi.


Atkritumu likvidēšana

Neizlietoto šķīdumu infūzijām nedrīkst uzglabāt atkārtotai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.


IV PIELIKUMS


ZINĀTNISKIE SECINĀJUMI UN REĢISTRĀCIJAS NOSACĪJUMU IZMAIŅU PAMATOJUMS

Zinātniskie secinājumi


Ņemot vērā Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (Pharmacovigilance Risk Assessment Committee – PRAC) novērtējuma ziņojumu par nivolumaba PADZ, Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas (Committee for Medicinal Products for Human Use – CHMP) zinātniskie secinājumi ir šādi.


PRAC ir piekritusi zāļu apraksta (ZA) 4.8. apakšpunkta atjaunināšanai, pārvietojot nevēlamo blakusparādību apzīmējumus “limfopēnija, leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija un anēmija” no sadaļas “Izmeklējumi” uz sadaļu “Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi”, un nevēlamo blakusparādību apzīmējumus “hiperglikēmija, hipoglikēmija un ķermeņa masas samazināšanās” pārvietot no sadaļas “Izmeklējumi” uz sadaļu “Vielmaiņas un uztures traucējumi”. Turklāt, lai nodrošinātu pacientu pilnīgu informētību par diabētisko ketoacidozi (DKA) un konkrētām pazīmēm, kam jāpievērš uzmanība, būtiskiem tās simptomiem un DKA risku, minētais jāatspoguļo zāļu lietošanas instrukcijā.


CHMP piekrīt PRAC sagatavotajiem zinātniskajiem secinājumiem.


Reģistrācijas nosacījumu izmaiņu pamatojums


Pamatojoties uz zinātniskajiem secinājumiem par nivolumabu, CHMP uzskata, ka ieguvuma un riska līdzsvars zālēm, kas satur aktīvo vielu nivolumabu, ir nemainīgs, ja tiek veiktas ieteiktās izmaiņas zāļu informācijā.


CHMP iesaka mainīt reģistrācijas nosacījumus.