Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

KEYTRUDA 25 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

pembrolizumab

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

• Svarīgi, lai ārstēšanas laikā Jūs saglabātu brīdinājuma kartīti.

• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

• Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

  
  

  Šajā instrukcijā varat uzzināt:

  
  

  1. Kas ir KEYTRUDA un kādam nolūkam to lieto

  2. Kas Jums jāzina pirms KEYTRUDA lietošanas

  3. Kā lietot KEYTRUDA

  4. Iespējamās blakusparādības

  5. Kā uzglabāt KEYTRUDA

  6. Iepakojuma saturs un cita informācija

  
  

  1. Kas ir KEYTRUDA un kādam nolūkam to lieto

     
     

     KEYTRUDA satur aktīvo vielu pembrolizumabu, kas ir monoklonālā antiviela. KEYTRUDA darbojas, palīdzot jūsu imūnsistēmai cīnīties ar vēzi.

     
     

     KEYTRUDA lieto pieaugušajiem, lai ārstētu:

     • ādas vēža veidu, ko sauc par melanomu;

     • plaušu vēža veidu, ko sauc par nesīkšūnu plaušu vēzi;

     • vēža veidu, ko sauc par klasisko Hodžkina limfomu;

     • urīnpūšļa vēža veidu (urīnizvades sistēmas pārejas šūnu karcinoma);

     • vienu no galvas un kakla vēža veidiem, ko sauc par galvas un kakla plakanšūnu vēzi;

     • nieru vēža formu, kas tiek saukta par nieru šūnu karcinomu;

     • vēža veidu, kas ir atzīts par vēzi ar augstu mikrosatelītu nestabilitāti (MSI-H) vai neatbilstības labošanas deficītu (dMMR), kas attīstījies resnajā vai taisnajā zarnā (tiek saukts par kolorektālo vēzi), dzemdē (tiek saukts par endometrija vēzi), kuņģī (tiek saukts par kuņģa vēzi), tievajā zarnā (tiek saukts par tievās zarnas vēzi), vai žultsceļos vai žultspūslī (tiek saukts par žultsceļu vēzi);

     • vēža veidu, ko sauc par barības vada karcinomu;

     • vēža veidu, ko sauc par trīskārši negatīvo krūts vēzi;

     • dzemdes vēža veidu, ko sauc par endometrija karcinomu;

     • vēža veidu, ko sauc par dzemdes kakla vēzi.

       
       

       KEYTRUDA lieto bērniem un pusaudžiem:

     • no 3 gadu vecuma, lai ārstētu vēža formu, kas tiek saukta par klasisko Hodžkina limfomu;

     • no 12 gadu vecuma, lai ārstētu vēža formu, kas tiek saukta par melanomu. Cilvēki saņem KEYTRUDA, kad viņu vēzis ir izplatījies vai to nevar izoperēt.

       Cilvēki saņem KEYTRUDA pēc tam, kad viņiem izoperēta melanoma vai nieru šūnu karcinoma, lai

       novērstu vēža atgriešanos (adjuvantā terapija).

       Cilvēki saņem KEYTRUDA trīskārši negatīva krūts vēža ārstēšanai pirms ķirurģiskas ārstēšanas (neoadjuvantā terapija) un turpina saņemt pēc ķirurģiskas ārstēšanas (adjuvantā terapija), lai novērstu vēža atgriešanos.

       
       

       KEYTRUDA var ievadīt kombinācijā ar citām pretvēža zālēm. Ir svarīgi, lai Jūs izlasītu arī šo citu zāļu lietošanas instrukcijas. Ja Jums ir kādi jautājumi par šīm zālēm, jautājiet savam ārstam.

       
       

  2. Kas Jums jāzina pirms KEYTRUDA lietošanas

     
     

     Nelietojiet KEYTRUDA šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret pembrolizumabu vai kādu citu (6. punktā „Iepakojuma saturs un cita informācija” minēto) šo zāļu sastāvdaļu. Ja neesat pārliecināts, konsultējieties ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms KEYTRUDA lietošanas, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu.

Pirms KEYTRUDA lietošanas pastāstiet savam ārstam, ja Jums:

• ir autoimūna slimība (traucējums, kad organisms uzbrūk pats savām šūnām);

• ir pneimonija vai iekaisums plaušās (sauc par pneimonītu);

• esat iepriekš saņēmis ipilimumabu, citas zāles melanomas ārstēšanai un no šīm zālēm Jums

  bijušas smagas nevēlamas blakusparādības;

• bijusi alerģiska reakcija pret citu terapiju ar monoklonālām antivielām;

• ir vai ir bijusi hroniska aknu vīrusinfekcija, tai skaitā B hepatīts (HBV) vai C hepatīts (HCV);

• ir cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija vai iegūtais imūndeficīta sindroms (AIDS);

• ir aknu bojājums;

• ir nieru bojājums;

• ir veikta norobežota orgāna transplantācija vai kaulu smadzeņu (cilmes šūnu) transplantācija, kurā izmantotas donora (alogēnas) cilmes šūnas.

  
  

  Lietojot KEYTRUDA, Jums var rasties dažas nopietnas nevēlamas blakusparādības. Dažreiz šīs blakusparādības var būt dzīvībai bīstamas un var izraisīt nāvi. Šīs blakusparādības var izpausties jebkurā ārstēšanas brīdī vai pat pēc Jūsu ārstēšanas beigām. Vienlaicīgi var rasties vairāk nekā viena blakusparādība.

  
  

  Ja Jums rodas kāds no šiem stāvokļiem, nekavējoties sazinieties vai dodieties pie sava ārsta. Ārsts var Jums iedot citas zāles, lai novērstu vēl smagākus sarežģījumus un mazinātu simptomus. Ārsts var atlikt nākamās KEYTRUDA devas ievadīšanu vai pārtraukt ārstēšanu ar KEYTRUDA:

• plaušu iekaisums, kas var ietvert elpas trūkumu, sāpes krūtīs vai klepu;

• iekaisums zarnās, kas var ietvert caureju vai pastiprinātu zarnu peristaltiku, melnus, darvai līdzīgus, lipīgus izkārnījumus vai izkārnījumus ar asinīm vai gļotām, vai stipras vēdera sāpes vai jutīgumu, sliktu dūšu, vemšanu;

• aknu iekaisums, kas var ietvert sliktu dūšu vai vemšanu, samazinātu izsalkuma sajūtu, sāpes labajā vēdera pusē, dzeltenu ādu vai acu ābolus, tumšu urīnu, un asiņošanas vai vieglāku zilumu rašanos nekā parasti;

• nieru iekaisums, kas var ietvert izmaiņas urīna daudzumā vai krāsā;

• iekšējās sekrēcijas dziedzeru iekaisums (īpaši vairogdziedzera, hipofīzes un virsnieru dziedzeru), kas var ietvert ātru sirdsdarbību, ķermeņa masas samazināšanos, pastiprinātu svīšanu, ķermeņa masas palielināšanos, matu izkrišanu, aukstuma sajūtu, aizcietējumus, dziļāku balss tembru, muskuļu sāpes, reiboni vai ģīboni, galvassāpes, kas nepāriet vai neparastas galvassāpes;

• 1. tipa cukura diabēts, tai skaitā diabētiskā ketoacidoze (skābe asinīs, kas rodas cukura diabēta ietekmē); tā simptomi var būt pastiprināts izsalkums vai slāpes, biežāka urinēšana vai novājēšana, noguruma sajūta vai slikta dūša, vēdersāpes, ātra un dziļa elpošana, apjukums, neparasta miegainība, salda elpas smarža, salda vai metāliska garša mutē vai izmaiņas urīna un

  sviedru smaržā;

• acu iekaisums, kas var ietvert redzes izmaiņas;

• muskuļu iekaisums, kas var ietvert muskuļu sāpes vai vājumu;

• sirds muskuļa iekaisums, kas var ietvert elpas trūkumu, neregulāru sirdsdarbību, nogurumu vai sāpes krūškurvī;

• aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var ietvert vēdera sāpes, sliktu dūšu un vemšanu;

• ādas iekaisums, kas var ietvert izsitumus, niezi, ādas pūslīšu veidošanos, lobīšanos vai jēlumu un/vai mutes dobuma, deguna, rīkles vai dzimumorgānu gļotādas čūlas;

• imūnsistēmas traucējums, kas var skart plaušas, ādu, acis un/vai limfmezglus (sarkoidoze);

• smadzeņu iekaisums, kas var ietvert apjukumu, drudzi, atmiņas traucējumus vai krampjus

  (encefalīts);

• sāpes, nejutīgums, tirpšana vai roku vai kāju vājums; urīnpūšļa vai zarnu problēmas, tai skaitā nepieciešamība biežāk urinēt, urīna nesaturēšana, apgrūtināta urinēšana un aizcietējums (mielīts);

• žultsvadu iekaisums un sarētošanās, kas var izpausties kā sāpes vēdera augšdaļas labajā pusē, aknu vai liesas pietūkums, nogurums, nieze, ādas vai acu baltumu dzelte (sklerozējošs holangīts);

• kuņģa iekaisums (gastrīts);

• ar infūziju saistītas reakcijas, kas var ietvert elpas trūkumu, niezi vai izsitumus, reiboni vai

  drudzi.

  
  

  Komplikācijas, ieskaitot “transplantāta reakcijas pret saimnieku” slimību (TPR), cilvēkiem ar kaulu smadzeņu (cilmes šūnu) transplantātu, kurā ir izmantotas donora (alogēnas) cilmes šūnas. Šādas komplikācijas var būt smagas un izraisīt nāvi. Tās var rasties, ja Jūs jau iepriekš esat saņēmis šādu transplantātu vai Jūs to saņemsit nākotnē. Jūsu ārsts novēros Jūs attiecībā uz pazīmēm un simptomiem, kas var ietvert izsitumus uz ādas, aknu iekaisumu, sāpes vēderā un caureju.

  
  

  Bērni un pusaudži

  Nelietojiet KEYTRUDA 18 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem, izņemot bērnus:

  • no 3 gadu vecuma, kuriem ir klasiskā Hodžkina limfoma;

  • no 12 gadu vecuma, kuriem ir melanoma.

  
  

  Citas zāles un KEYTRUDA

  Pastāstiet ārstam:

• ja Jūs lietojat citas zāles, kas vājina Jūsu imūnsistēmu. Tie var būt kortikosteroīdi, piemēram, prednizons. Šīs zāles var ietekmēt KEYTRUDA iedarbību. Tomēr, kad tiekat ārstēts ar KEYTRUDA, ārsts var nozīmēt Jums kortikosteroīdus, lai mazinātu KEYTRUDA lietošanas gadījumā iespējamās blakusparādības. Kortikosteroīdus Jums var dot arī pirms Jūs saņemsit KEYTRUDA kombinācijā ar ķīmijterapiju, lai novērstu un/vai ārstētu sliktu dūšu, vemšanu un citas nevēlamas blakusparādības, ko izraisa ķīmijterapija;

• par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

  
  

  Grūtniecība

• KEYTRUDA grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien ārsts nav speciāli ieteicis to darīt.

• Ja esat grūtniece, domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pastāstiet par to savam ārstam.

• KEYTRUDA var kaitēt nedzimušam bērnam vai izraisīt nedzimušā bērna bojāeju.

• Ja jūs esat sieviete, kurai var būt grūtniecība, KEYTRUDA terapijas laikā un vismaz 4 mēnešus pēc pēdējās devas izmantojiet efektīvu kontracepcijas metodi.

  
  

  Barošana ar krūti

• Ja jūs barojat bērnu ar krūti, pastāstiet par to savam ārstam.

• Nebarojiet bērnu ar krūti, kamēr lietojat KEYTRUDA.

• Nav zināms, vai KEYTRUDA nokļūst mātes pienā.

  
  

  Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

  KEYTRUDA ir neliela ietekme uz Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

  Reibonis, noguruma sajūta vai vājums ir KEYTRUDA iespējamas lietošanas blakusparādības. Pēc

  KEYTRUDA lietošanas, ja neesat pārliecināts, ka jūtaties labi, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojat mehānismus.

  
  

  1. Kā lietot KEYTRUDA

     
     

     KEYTRUDA Jums ievadīs slimnīcā vai klīnikā vēža ārstēšanā pieredzējuša ārsta uzraudzībā.

• KEYTRUDA ieteicamā deva pieaugušajiem ir vai nu 200 mg ik pēc 3 nedēļām, vai 400 mg ik

  pēc 6 nedēļām.

• KEYTRUDA ieteicamā deva bērniem un pusaudžiem no 3 gadu vecuma, kuriem ir klasiskā Hodžkina limfoma un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuriem ir melanoma, ir 2 mg/kg ķermeņa masas (ne vairāk kā 200 mg) ik pēc 3 nedēļām.

• Ārsts ievadīs Jums KEYTRUDA vēnā infūzijas veidā (intravenozi) apmēram 30 minūšu laikā.

• Jūsu ārsts izlems, cik ilga ārstēšana Jums ir nepieciešama.

  
  

  Ja esat izlaidis vizīti, kurā Jums vajadzētu ievadīt KEYTRUDA

• Nekavējoties sazinieties ar ārstu, lai pārplānotu vizīti.

• Ir ļoti svarīgi neizlaist šo zāļu devu.

Ja pārtraucat saņemt KEYTRUDA

Ārstēšanas pārtraukšana var apturēt zāļu iedarbību. Nepārtrauciet ārstēšanu ar KEYTRUDA,

nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par ārstēšanu, jautājiet savam ārstam.

Šo informāciju atradīsiet arī pacienta brīdinājuma kartītē, ko Jums iedos ārsts. Svarīgi ir glabāt šo brīdinājuma kartīti un parādīt to savam partnerim vai aprūpētājam.

1. Iespējamās blakusparādības

   
   

   Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

   
   

   Lietojot KEYTRUDA, Jums var rasties dažas nopietnas blakusparādības. Skatīt 2. punktu. Lietojot tikai pembrolizumabu, ir ziņots par šādām blakusparādībām:

   Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

   - sarkano asins šūnu skaita samazināšanās;

   • samazināta vairogdziedzera darbība;

   • samazināta izsalkuma sajūta;

   • galvassāpes;

   • elpas trūkums, klepus;

   • caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, aizcietējums;

   • nieze, ādas izsitumi;

   • sāpes muskuļos un kaulos, sāpes locītavās;

   • nogurums; neparasts nogurums vai vājums; pietūkums, drudzis.

     
     

     Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

   • plaušu iekaisums;

   • trombocītu skaita samazināšanās (vieglāk rodas zilumi vai sākas asiņošana); balto asins šūnu samazināšanās (neitrofīlie leikocīti, limfocīti);

   • ar zāļu infūziju saistītas reakcijas;

   • pastiprināta vairogdziedzera darbība; karstuma viļņi;

   • samazināts nātrija, kālija vai kalcija līmenis asinīs;

   • miega traucējumi;

   • reibonis; nervu iekaisums, kas izraisa roku un kāju nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes; enerģijas trūkums; izmainīta garšas sajūta;

   • sausa acs;

   • sirds ritma patoloģijas;

   • augsts asinsspiediens;

   • plaušu iekaisums;

   • zarnu iekaisums; sausa mute;

   • aknu iekaisums;

   • sarkani, piepacelti ādas izsitumi, dažreiz ar čūlām; plankumi uz ādas, kas ir zaudējuši krāsu; ādas iekaisums; sausa, niezoša āda; matu izkrišana; pinnēm līdzīgi ādas bojājumi;

   • muskuļu sāpes, smeldze vai jutīgums; sāpes rokās vai kājās; locītavu sāpes ar pietūkumu;

   • drebuļi, gripai līdzīgi simptomi;

   • paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs; paaugstināts kalcija līmenis asinīs; patoloģiski izmainīti nieru darbības rādītāji.

     
     

     Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

   • balto asins šūnu samazināšanās (leikocīti un eozinofili);

   • iekaisīga reakcija pret trombocītiem;

   • imunoloģiska slimība, kas var skart plaušas, ādu, acis un/vai limfmezglus (sarkoidoze);

   • vājāka virsnieru hormonu sekrēcija, hipofīzes, kas atrodas pie smadzeņu pamatnes, iekaisums, vairogdziedzera iekaisums;

   • 1. tipa cukura diabēts, tai skaitā diabētiskā ketoacidoze;

   • stāvoklis, kad muskuļi kļūst vāji un viegli nogurst, krampji;

   • acu iekaisums; acu sāpes, kairinājums, nieze vai apsārtums; diskomforta sajūta attiecībā uz gaismu; plankumi acu priekšā;

   • sirds muskuļa iekaisums, kas var izpausties kā elpas trūkums, neregulāra sirdsdarbība, nogurums vai sāpes krūškurvī;

   • sirds apvalka iekaisums; šķidruma uzkrāšanās ap sirdi;

   • aizkuņģa dziedzera iekaisums;

   • kuņģa iekaisums;

   • čūla, kas attīstās kuņģa vai tievās zarnas augšējās daļas gļotādā;

   • sabiezējuši, dažreiz zvīņaini ādas veidojumi; matu krāsas izmaiņas; sīki ādas izciļņi, sabiezējumi vai čūlas;

   • cīpslu apvalku iekaisums;

   • nieru iekaisums;

   • paaugstināts amilāzes, enzīma, kas noārda cieti, līmenis.

     
     

     Reti (var rasties līdz 1 no 1 000 cilvēkiem):

   • iekaisuma atbilde pret sarkanajām asins šūnām; vājuma sajūta, galvas reibonis, elpas trūkums vai ja Jūsu āda ir bāla (zema sarkano asins šūnu līmeņa pazīmes, iespējams anēmijas, kuru sauc par izolēto eritrocītu aplāziju, izraisītas); stāvoklis, ko sauc par hemofagocītisku limfohistiocitozi, kad imūnsistēma veido pārāk daudz pret infekciju darbojošos šūnu, ko sauc par histiocītiem un limfocītiem, kas var izraisīt dažādus simptomus;

   • īslaicīgs nervu iekaisums, kas izraisa sāpes, vājumu un paralīzi ekstremitātēs;

   • smadzeņu iekaisums, kas var izpausties kā apjukums, drudzis, atmiņas traucējumi vai krampji

     (encefalīts);

   • sāpes, nejutīgums, tirpšana vai roku vai kāju vājums; urīnpūšļa vai zarnu problēmas, tai skaitā nepieciešamība biežāk urinēt, urīna nesaturēšana, apgrūtināta urinēšana un aizcietējums (mielīts);

   • muguras smadzeņu un galvas smadzeņu apvalka iekaisums, kas var izpausties kā stīvs kakls, galvassāpes, drudzis, acu jutīgums pret gaismu, slikta dūša vai vemšana (meningīts);

   • asinsvadu iekaisums;

   • tievo zarnu perforācija;

   • žultsvadu iekaisums;

   • jutīgi sarkani izciļņi zem ādas;

   • nieze, ādas pūslīšu veidošanās, lobīšanās vai jēlums un/vai mutes dobuma, deguna, rīkles vai dzimumorgānu gļotādas čūlas (Stīvensa-Džonsona sindroms vai toksiska epidermas nekrolīze);

   • slimība, kuras gadījumā imūnsistēma uzbrūk šķidrumus, piemēram, asaras un siekalas, sekretējošiem dziedzeriem (Šēgrena sindroms);

   • urīnpūšļa iekaisums. Pazīmes un simptomi var ietvert biežu un/vai sāpīgu urinēšanu, nepieciešamību urinēt, asinis urīnā, sāpes vai spiedienu vēdera lejasdaļā.

     
     

     Klīniskajos pētījumos par pembrolizumabu kombinācijā ar ķīmijterapiju ir ziņots par šādām blakusparādībām:

     
     

     Ļoti bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

   • balto asins šūnu (neitrofilo leikocītu, leikocītu) skaita samazināšanās; sarkano asins šūnu skaita samazināšanās; trombocītu skaita samazināšanās (vieglāk sākas asiņošana vai rodas zilumi);

   • samazināta vairogdziedzera aktivitāte;

   • pazemināts kālija līmenis asinīs; samazināta ēstgriba;

   • miega traucējumi;

   • nervu iekaisums, kas izraisa nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes rokās un kājās; galvassāpes; reibonis; garšas sajūtas pārmaiņas;

   • elpas trūkums; klepus;

   • slikta dūša; caureja; vemšana; sāpes vēderā; aizcietējums;

   • matu izkrišana; ādas izsitumi; nieze;

   • locītavu sāpes; sāpes muskuļos un kaulos; muskuļu sāpes, smeldze vai jutīgums;

   • neparasts nogurums vai vājums; drudzis; tūska;

   • paaugstināts aknu enzīma alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs; paaugstināts aknu enzīma aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs.

     
     

     Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

   • plaušu infekcija;

   • balto asins šūnu (neitrofilo leikocītu) skaita samazināšanās ar drudzi; samazināts balto asins šūnu (limfocītu) skaits asinīs;

   • ar zāļu infūziju saistīta reakcija;

   • vājāka virsnieru hormonu sekrēcija; vairogdziedzera iekaisums; pārmērīgi aktīvs

     vairogdziedzeris;

   • pazemināts nātrija vai kalcija līmenis asinīs;

   • enerģijas trūkums;

   • sausa acs;

   • sirds ritma patoloģijas;

   • augsts asinsspiediens;

   • plaušu iekaisums;

   • zarnu iekaisums; kuņģa iekaisums; sausa mute

   • aknu iekaisums;

   • sarkani, piepacelti ādas izsitumi, dažreiz ar čūlām; pinnēm līdzīgi ādas bojājumi; ādas

     iekaisums; sausa, niezoša āda;

   • sāpes rokās vai kājās; locītavu sāpes ar pietūkumu;

   • pēkšņi nieru bojājumi;

   • gripai līdzīga slimība; drebuļi;

   • novirzes nieru darbības analīžu rezultātos; paaugstināts aknu enzīma sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs; paaugstināts kalcija līmenis asinīs; paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs.

     
     

     Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

   • samazināts balto asins šūnu (eozinofilo leikocītu) skaits asinīs;

   • hipofīzes, kas atrodas pie smadzeņu pamatnes, iekaisums;

   • 1. tipa cukura diabēts, tai skaitā diabētiskā ketoacidoze;

   • smadzeņu iekaisums, kam var būt tādi simptomi kā apjukums, drudzis, atmiņas traucējumi vai krampji (encefalīts); krampji;

   • sirds muskuļa iekaisums ar tādiem simptomiem kā elpas trūkums, neregulāra sirdsdarbība,

     noguruma sajūta vai sāpes krūtīs; šķidruma uzkrāšanās ap sirdi; sirds apvalka iekaisums;

   • asinsvadu iekaisums;

   • aizkuņģa dziedzera iekaisums; čūla, kas attīstās kuņģa vai tievās zarnas augšējās daļas gļotādā;

   • sabiezējuši, dažreiz zvīņaini ādas veidojumi; krāsu zaudējuši ādas laukumi; nelieli ādas izciļņi, sabiezējumi vai čūlas;

   • cīpslu apvalku iekaisums;

   • nieru iekaisums; urīnpūšļa iekaisums, kura iespējamās izpausmes ir bieža un /vai sāpīga urinēšana, nepieciešamība urinēt, asiņu klātbūtne urīnā, sāpes vai spiediena sajūta vēdera lejasdaļā;

   • paaugstināts amilāzes, enzīma, kas noārda cieti, līmenis.

     
     

     Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

   • iekaisīga reakcija uz eritrocītiem vai trombocītiem;

   • imūnsistēmas darbības traucējumi, kas var ietekmēt plaušas, ādu, acis un /vai limfmezglus (sarkoidoze);

   • stāvoklis, kas pazīstams kā Gijēna-Barē sindroms un izraisa abpusēju ķermeņa muskuļu vājumu

     un var būt smags; stāvoklis, kam raksturīga viegla muskuļu novājināmība un nogurdināmība;

   • acu iekaisums, acu sāpes, kairinājums, nieze vai apsārtums, diskomforta sajūta attiecībā uz

     gaismu; plankumi acu priekšā;

   • tievo zarnu perforācija;

   • žultsvadu iekaisums;

   • nieze, ādas pūslīšu veidošanās, lobīšanās vai iekaisums un /vai mutes dobuma, deguna, rīkles vai dzimumorgānu gļotādas čūlas (Stīvensa-Džonsona sindroms); jutīgi, sarkani izciļņi zem ādas; matu krāsas pārmaiņas;

   • slimība, kuras gadījumā imūnsistēma uzbrūk šķidrumus, piemēram, asaras un siekalas, sekretējošiem dziedzeriem (Šēgrena sindroms).

     
     

     Pembrolizumaba un aksitiniba vai lenvatiniba kombinācijas klīnisko pētījumu laikā ir ziņots par šādām blakusparādībām.

     
     

     Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

   • urīnceļu infekcijas (biežāka urinēšana un sāpes urinēšanas laikā);

   • eritrocītu skaita samazināšanās;

   • mazāka vairogdziedzera aktivitāte;

   • samazināta izsalkuma sajūta;

   • galvassāpes; garšas sajūtas pārmaiņas;

   • augsts asinsspiediens;

   • elpas trūkums; klepus;

   • caureja; sāpes vēderā; slikta dūša; vemšana; aizcietējums;

   • ādas izsitumi; nieze;

   • locītavu sāpes; muskuļu un kaulu sāpes; muskuļu sāpes, sāpes vai jutīgums; roku vai kāju sāpes;

   • noguruma sajūta; neparasts nogurums vai vājums; tūska; drudzis;

   • paaugstināts lipāzes (enzīma, kas noārda taukvielas) līmenis; paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs; nieru darbības analīžu rezultātu novirzes.

     
     

     Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

   • plaušu infekcija;

   • mazāks leikocītu (neitrofilo un citu leikocītu vai limfocītu skaits); mazāks trombocītu skaits (var

     palielināties zilumu rašanās vai asiņošanas iespējamība);

   • zāļu infūzijas izraisītas reakcijas;

   • vājāka virsnieru dziedzeru hormonu sekrēcija; palielināta vairogdziedzera aktivitāte;

     vairogdziedzera iekaisums;

   • pazemināts nātrija, kālija vai kalcija līmenis asinīs;

   • miega traucējumi;

   • reibonis, enerģijas trūkums, nervu iekaisums, kas izraisa nejutīgumu, vājumu, tirpšanu vai dedzinošas sāpes rokās un kājās;

   • sausa acs;

   • sirds ritma novirzes;

   • plaušu iekaisums;

   • zarnu iekaisums; aizkuņģa dziedzera iekaisums; kuņģa iekaisums; sausa mute;

   • aknu iekaisums;

   • sarkani reljefi izsitumi, dažkārt kopā ar pūslīšiem uz ādas; ādas iekaisums; ādas sausums un nieze; aknei līdzīgi ādas bojājumi; matu izkrišana;

   • locītavu sāpes kopā ar tūsku;

   • nieru iekaisums;

   • gripai līdzīga slimība; drebuļi;

   • paaugstināts amilāzes (enzīma, kas noārda cieti) līmenis; paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs; paaugstināts aknu enzīma sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs; paaugstināts kalcija līmenis asinīs.

     
     

     Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem)

   • samazināts leikocītu (eozinofilo) skaits asinīs;

   • hipofīzes (dziedzeris smadzeņu pamatnē) iekaisums;

   • 1. tipa cukura diabēts, tai skaitā diabētiskā ketoacidoze;

   • stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu vājums un nogurdināmība; smadzeņu iekaisums, kas var

     izpausties kā apjukums, drudzis, atmiņas traucējumi vai krampji (encefalīts);

   • acu iekaisums, acu sāpes, kairinājums, nieze vai apsārtums, diskomforta sajūta attiecībā uz

     gaismu; plankumi acu priekšā;

   • sirds muskuļa iekaisums ar tādiem simptomiem kā elpas trūkums, neregulāra sirdsdarbība, noguruma sajūta vai sāpes krūškurvī; šķidruma uzkrāšanās ap sirdi;

   • asinsvadu iekaisums;

   • kuņģa vai tievo zarnu augšdaļas gļotādas čūlas;

   • ādas iekaisums; ādas sabiezēšana, dažkārt kopā ar zvīņošanos, ādas augšana; ādas laukumi bez pigmentācijas; sīki ādas izciļņi, sabiezējumi vai čūlas; matu krāsas pārmaiņas;

   • locītavu cīpslu apvalku iekaisums.

     
     

     Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

   • tievo zarnu perforācija;

   • nieze, ādas pūslīšu veidošanās, lobīšanās vai iekaisums un (vai) mutes dobuma, deguna, rīkles vai dzimumorgānu gļotādas čūlas (toksiska epidermas nekrolīze vai Stīvensa-Džonsona sindroms);

   • slimība, kuras gadījumā imūnsistēma uzbrūk šķidrumus, piemēram, asaras un siekalas, sekretējošiem dziedzeriem (Šēgrena sindroms);

   • urīnpūšļa iekaisums. Pazīmes un simptomi var ietvert biežu un/vai sāpīgu urinēšanu,

   neatliekamu nepieciešamību urinēt, asinis urīnā, sāpes vai spiedienu vēdera lejasdaļā.

   
   

   Ziņošana par blakusparādībām

   

   Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

   
   

2. Kā uzglabāt KEYTRUDA

   
   

   Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

   
   

   Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un flakona pēc EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

   
   

   Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

   Nesasaldēt.

   Uzglabāt oriģinālā kastītē, lai pasargātu no gaismas.

   
   

   No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties. Atšķaidīto šķīdumu nedrīkst sasaldēt. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, ķīmiskā un fizikālā KEYTRUDA stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta 96 stundas 2°C – 8°C. Šis kopējais 96 stundu uzglabāšanas laiks varētu

   ietvert uzglabāšanu istabas temperatūrā līdz 6 stundām (25°C vai zemāk). Pirms lietošanas flakoniem un/vai intravenoziem maisiņiem jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai, ja tie tiek uzglabāti ledusskapī.

   
   

   Neglabājiet neizlietoto infūzijas šķīdumu atkārtotai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

   
   

3. Iepakojuma saturs un cita informācija Ko satur KEYTRUDA

   Aktīvā viela ir pembrolizumabs.

   
   

   Viens 4 ml flakons satur 100 mg pembrolizumaba.

   Katrs ml koncentrāta satur 25 mg pembrolizumaba.

   
   

   Citas sastāvdaļas ir L-histidīns, L-histidīna hidrohlorīda monohidrāts, saharoze, polisorbāts 80 un

   ūdens injekcijām.

   
   

   KEYTRUDA ārējais izskats un iepakojums

   KEYTRUDA ir dzidrs līdz nedaudz opalescējošs, bezkrāsains līdz gaiši dzeltens šķīdums, pH 5,2 –

   5,8.

   Tas ir pieejams iepakojumā, kas satur vienu stikla flakonu.

   
   

   Reģistrācijas apliecības īpašnieks

   Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39

   2031 BN Haarlem

   Nīderlande

   
   

   Ražotājs

   Schering-Plough Labo NV
   Industriepark 30
   B-2220 Heist-op-den-Berg
   Beļģija

   
   

   

   Merck Sharp & Dohme B.V. Waarderweg 39

   2031 BN Haarlem

   Nīderlande

   
   

   Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

   
   

   België/Belgique/Belgien

   MSD Belgium

   Tél/Tel: +32(0)27766211

   dpoc_belux@merck.com

   Lietuva

   UAB Merck Sharp & Dohme Tel. + 370 5 278 02 47

   msd_lietuva@merck.com

   
   

   България

   Мерк Шарп и Доум България ЕООД Тел.: +359 2 819 3737

   info-msdbg@merck.com

   Luxembourg/Luxemburg

   MSD Belgium

   Tél/Tel: +32(0)27766211

   dpoc_belux@merck.com

   Česká republika

   Merck Sharp & Dohme s.r.o. Tel: +420 233 010 111

   dpoc_czechslovak@merck.com

   Magyarország

   MSD Pharma Hungary Kft. Tel.: +36 1 888 5300

   hungary_msd@merck.com

   
   

   Danmark

   MSD Danmark ApS Tlf: + 45 4482 4000

   dkmail@merck.com

   Malta

   Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited Tel: 8007 4433 (+356 99917558)

   malta_info@merck.com

   
   

   Deutschland

   MSD Sharp & Dohme GmbH

   Tel: 0800 673 673 673 (+49 (0) 89 4561 0)

   e-mail@msd.de

   Nederland

   Merck Sharp & Dohme B.V.

   Tel: 0800 9999000

   (+31 23 5153153)

   medicalinfo.nl@merck.com

   
   

   Eesti

   Merck Sharp & Dohme OÜ Tel.: +372 6144 200

   msdeesti@merck.com

   Norge

   MSD (Norge) AS Tlf: +47 32 20 73 00

   msdnorge@msd.no

   
   

   Ελλάδα

   MSD Α.Φ.Β.Ε.Ε.

   Τηλ: +30 210 98 97 300

   dpoc_greece@merck.com

   Österreich

   Merck Sharp & Dohme Ges.m.b.H. Tel: +43 (0) 1 26 044

   dpoc_austria@merck.com

   
   

   España

   Merck Sharp & Dohme de España, S.A. Tel: +34 91 321 06 00

   msd_info@merck.com

   Polska

   MSD Polska Sp. z o.o. Tel: +48 22 549 51 00

   msdpolska@merck.com

   
   

   France

   MSD France

   Tél: + 33 (0) 1 80 46 40 40

   Portugal

   Merck Sharp & Dohme, Lda Tel: +351 21 4465700

   inform_pt@merck.com

   
   

   Hrvatska

   Merck Sharp & Dohme d.o.o. Tel: + 385 1 6611 333

   croatia_info@merck.com

   România

   Merck Sharp & Dohme Romania S.R.L. Tel: +40 21 529 29 00

   msdromania@merck.com

   
   

   Ireland

   Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health) Limited

   Tel: +353 (0)1 2998700

   medinfo_ireland@merck.com

   Slovenija

   Merck Sharp & Dohme, inovativna zdravila d.o.o.

   Tel: +386 1 5204 201

   msd.slovenia@merck.com

   
   

   Ísland

   Vistor hf.

   Sími: + 354 535 7000

   Slovenská republika

   Merck Sharp & Dohme, s. r. o. Tel: +421 2 58282010

   dpoc_czechslovak@merck.com

   
   

   Italia

   MSD Italia S.r.l.

   Tel: 800 23 99 89 (+39 06 361911)

   medicalinformation.it@msd.com

   Suomi/Finland

   MSD Finland Oy

   Puh/Tel: +358 (0)9 804 650

   info@msd.fi

   Κύπρος

   Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

   Τηλ.: 800 00 673 (+357 22866700)

   cyprus_info@merck.com

   Sverige

   Merck Sharp & Dohme (Sweden) AB Tel: +46 77 5700488

   medicinskinfo@merck.com

   
   

   Latvija

   SIA Merck Sharp & Dohme Latvija Tel: + 371 67364224

   msd_lv@merck.com

   United Kingdom (Northern Ireland)

   Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health) Limited

   Tel: +353 (0)1 2998700

   medinfoNI@msd.com

   
   

   Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

   .

   

   Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

   
   

   Infūzijas sagatavošana un ievadīšana

   • Nekratiet flakonu.

   • Ļaujiet flakonam sasilt līdz istabas temperatūrai (25°C vai zemākai temperatūrai).

   • Pirms atšķaidīšanas šķidruma flakons var atrasties ārpus ledusskapja (25°C vai zemākā

     temperatūrā) līdz 24 tundām ilgi.

   • Parenterālās zāles pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda, vai nav redzamu daļiņu vai krāsas pārmaiņu. Koncentrāts ir dzidrs vai nedaudz opalescējošs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens šķīdums. Ja novērojat daļiņas, flakonu iznīciniet.

   • No flakona ievelciet nepieciešamo koncentrāta tilpumu līdz 4 ml (100 mg) un pārlejiet infūzijas maisā, kas satur 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda vai 50 mg/ml (5%) glikozes, lai sagatavotu atšķaidītu šķīdumu ar galīgo koncentrāciju no 1 līdz 10 mg/ml. Katrā flakonā ir virspildījums

     0,25 ml (kopējais šķidruma daudzums flakonā ir 4,25 ml), lai iegūtu 4 ml koncentrāta. Sajauciet

     atšķaidīto šķīdumu viegli apgriežot.

   • No mikrobioloģiskā viedokļa atšķaidītais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties. Atšķaidīto šķīdumu nedrīkst sasaldēt. Ja tas netiek izlietots nekavējoties, ķīmiskā un fizikālā KEYTRUDA stabilitāte lietošanas laikā ir pierādīta 96 stundas 2 °C – 8 °C. Šis kopējais 96 stundu uzglabāšanas laiks varētu ietvert uzglabāšanu istabas temperatūrā līdz 6 stundām (25 °C vai zemāk). Pirms lietošanas flakoniem un/vai intravenoziem maisiņiem jāļauj sasilt līdz istabas temperatūrai, ja tie tiek uzglabāti ledusskapī. Atšķaidītajā šķīdumā var būt redzamas caurspīdīgas līdz baltas olbaltumvielu daļiņas. Ievadiet infūzijas šķīdumu intravenozi 30 minūšu laikā, lietojot sterilu, apirogēnu, olbaltumvielas maz saistošu 0,2 – 5 mikronu pievienojamo vai sistēmā iestrādātu filtru.

   • Neievadiet vienlaicīgi citas zāles caur to pašu infūzijas sistēmu.

   • KEYTRUDA ir paredzēts tikai vienreizējai lietošanai. Iznīciniet neizlietoto zāļu daļu, kas atlikusi flakonā.

Neizlietotās zāles vai citi izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.