Combivir
lamivudine, zidovudine
apvalkotas tabletes 150/300 60
Vairumtirdzniecība: | 51,29 € |
Mazumtirdzniecība: | 63,11 € |
Atlīdzināt: | 0,00 € |
reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un tie var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas.
Aknuslimība
Ja lamivudīns tiek lietots vienlaicīgi HIV un B hepatīta vīrusa (HBV) ārstēšanai, papildu informācija par lamivudīna lietošanu B hepatīta infekcijas ārstēšanā ir pieejama Zeffix zāļu aprakstā.
Nav noteikta zidovudīna drošība un efektivitāte pacientiem ar esošām nopietnām aknu slimībām. Pacientiem, kam ir hronisks B vai C hepatīts un kas tiek ārstēti ar kombinētu antiretrovīrusu terapiju, ir
palielināts smagu un potenciāli letālu hepatisku blakusparādību risks. Ja tiek vienlaicīgi lietota
antivīrusu terapija B vai C hepatīta ārstēšanai, lūdzu, izlasiet arī šo medikamentu zāļu aprakstus.
Pārtraucot Combivir lietošanu pacientiem ar HBV koinfekciju, ieteicams 4 mēnešus periodiski pārbaudīt aknu funkcionālos rādītājus un HBV replikācijas marķierus, jo lamivudīna atcelšana var izraisīt akūtu hepatīta paasinājumu.
Pacientiem, kam ir iepriekš esoša aknu disfunkcija, ieskaitot hronisku aktīvu hepatītu, ir palielināts aknu funkciju patoloģiju biežums kombinētas antiretrovīrusu terapijas laikā, un tie ir jānovēro atbilstoši parastajai praksei. Ja šādiem pacientiem rodas pazīmes, kas liecina par aknu slimības pastiprināšanos, jāapsver terapijas pārtraukšana vai izbeigšana.
Pacienti,kamvienlaikusirChepatītavīrusinfekcija
Ribavirīna lietošana vienlaikus ar zidovudīnu nav ieteicama, jo ir palielināts anēmijas risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Osteonekroze
Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.
Combivir nedrīkst lietot kopā ar citām zālēm, kas satur lamivudīnu, vai ar zālēm, kas satur emtricitabīnu.
Lamivudīnu nav ieteicams lietot kombinācijā ar kladribīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lietošanapacientiemarvidējismagiemnierudarbībastraucējumiem
Pacientiem ar kreatinīna klīrensu 30-49 ml/min, kuri lieto Combivir, lamivudīna kopējā iedarbība (AUC) var būt 1,6-3,3 reizes lielāka nekā pacientiem ar kreatinīna klīrensu ≥50 ml/min. Nav datu par drošumu, kas būtu iegūti randomizētos, kontrolētos pētījumos, kuros Combivir salīdzināts ar atsevišķām sastāvdaļām pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir 30-49 ml/min un kuri saņem lamivudīnu pielāgotās devās. Sākotnējos lamivudīna reģistrācijas pētījumos, kuros to lietoja kombinācijā ar zidovudīnu, lielāka lamivudīna kopējā iedarbība bija saistīta ar biežāku hematoloģisko toksicitāti (neitropēniju un anēmiju), lai gan zāļu lietošanu neitropēnijas vai anēmijas dēļ pārtrauca
<1% pētāmo personu katra stāvokļa dēļ. Var rasties citas ar lamivudīnu saistītas nevēlamas blakusparādības (piemēram, kuņģa-zarnu trakta traucējumi un aknu darbības traucējumi).
Pacienti, kuru kreatinīna klīrenss pastāvīgi ir 30-49 ml/min un kuri lieto Combivir, ir jānovēro, vai nerodas ar lamivudīnu saistītas nevēlamas blakusparādības, īpaši hematoloģiskas toksicitātes izpausmes. Attīstoties vai pastiprinoties neitropēnijai vai anēmijai, ir indicēts koriģēt lamivudīna devu atbilstoši informācijai par lamivudīna parakstīšanu, ko nevar panākt ar Combivir. Combivir lietošana ir jāpārtrauc, un jāizmanto atsevišķas sastāvdaļas, lai izveidotu terapijas shēmu.
Palīgvielas
Nātrijs
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā tabletē, t.i., tās praktiski nesatur nātriju.
Combivir satur lamivudīnu un zidovudīnu, tādēļ jebkura veida mijiedarbība, kas konstatēta šīm vielām atsevišķi, attiecas arī uz Combivir. Klīniskie pētījumi liecina, ka nepastāv klīniski nozīmīga mijiedarbība starp lamivudīnu un zidovudīnu.
Zidovudīnu pamatā metabolizē UGT enzīmi; zidovudīna iedarbību varētu mainīt UGT enzīmus inducējošu vai inhibējošu savienojumu vienlaicīga lietošana. Lamivudīns tiek izvadīts caur nierēm. Lamivudīna aktīvā renālā sekrēcija urīnā notiek ar organisko katjonu transportvielu starpniecību (OKT); lamivudīna iedarbība var pastiprināties, ja to lieto vienlaikus ar OKT inhibitoriem vai nefrotoksiskām zālēm.
Lamivudīns un zidovudīns netiek būtiski metabolizēti ar citohroma P450 enzīmu (piemēram, CYP 3A4, CYP 2C9 vai CYP 2D6) starpniecību, kā arī tie neinhibē un neinducē šo enzīmu sistēmu. Tādēļ mijiedarbības potenciāls ar antiretrovīrusu proteāzes inhibitoriem, nenukleozīdu grupas līdzekļiem un citām zālēm, kuras metabolizē nozīmīgākie P450 enzīmi, ir niecīgs.
Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Tālāk sniegtais uzskaitījums nav uzskatāms par izsmeļošu, taču aptver pētītās zāļu grupas.
Zāles pēc terapeitiskās grupas | Mijiedarbība Vidējās ģeometriskās izmaiņas (%) (Iespējamais mehānisms) | Ieteikumi attiecībā uz vienlaicīgu lietošanu |
ANTIRETROVĪRUSU ZĀLES | ||
Didanozīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Devu pielāgošana nav nepieciešama. |
Didanozīns/zidovudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | |
Stavudīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Kombinācija nav ieteicama. |
Stavudīns/zidovudīns | Stavudīna un zidovudīna savstarpējais pret-HIV aktivitātes antagonisms in vitro varētu izraisīt abu zāļu efektivitātes samazinājumu. | |
PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI | ||
Atovakvons/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, klīniskā nozīme nav zināma. |
Atovakvons/zidovudīns (750 mg divreiz dienā kopā ar ēdienu/200 mg trīsreiz dienā) | Zidovudīns: AUC ↑33% Atovakvons AUC ↔ | |
Klaritromicīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Combivir un klaritromicīns lietojami atsevišķi, ievērojot vismaz 2 stundu intervālu |
Klaritromicīns/zidovudīns (500 mg divreiz dienā/100 mg ik pēc 4 stundām) | Zidovudīns: AUC ↓12% | |
Trimetoprims/sulfametoksazols (kotrimoksazols)/lamivudīns | Lamivudīns : AUC ↑40% | Combivir devas pielāgošana nav nepieciešama, ja vien |
(160 mg/800 mg vienreiz dienā 5 dienas/300 mg vienreizēja deva) | Trimetoprims: AUC ↔ Sulfametoksazols: AUC ↔ (organiskās katjonu transportvielas inhibīcija) | pacientam nav nieru darbības traucējumu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Ja nepieciešama lietošana vienlaikus ar kotrimoksazolu, pacienti klīniski jānovēro. Lielas trimetoprima/ sulfametoksazola devas Pneumocystis jirovecii pneimonijas (PCP) un toksoplazmozes ārstēšanai nav pētītas, un no to lietošanas jāizvairās. |
Trimetoprims/sulfametoksazols (kotrimoksazols)/zidovudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | |
PRETSĒNĪŠU LĪDZEKĻI | ||
Flukonazols/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, klīniskā nozīme nav zināma. Jāveic zidovudīna toksicitātes pazīmju monitorings (skatīt 4.8. apakšpunktu). |
Flukonazols/zidovudīns (400 mg vienreiz dienā/200 mg trīsreiz dienā ) | Zidovudīns: AUC ↑74% (UGT inhibīcija) | |
PRETMIKOBAKTĒRIJU LĪDZEKĻI | ||
Rifampicīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu. |
Rifampicīns/zidovudīns (600 mg divreiz dienā/200 mg trīsreiz dienā ) | Zidovudīna AUC ↓48% (UGT indukcija) |
PRETKRAMPJU LĪDZEKĻI | ||
Fenobarbitāls/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Nepietiekami dati, lai sniegtu ieteikumus par devu pielāgošanu. |
Fenobarbitāls/zidovudīns | Mijiedarbība nav pētīta. Iespējama neliela zidovudīna koncentrācijas pazemināšanās plazmā UGT indukcijas dēļ. | |
Fenitoīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Jāveic fenitoīna koncentrācijas monitorings. |
Fenitoīns/zidovudīns | Fenitoīna AUC ↑↓ | |
Valproiskābe/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, klīniskā nozīme nav zināma. Jāveic zidovudīna toksicitātes pazīmju monitorings (skatīt 4.8. apakšpunktu). |
Valproiskābe/zidovudīns (250 mg vai 500 mg trīs reizes dienā/100 mg trīs reizes dienā) | Zidovudīna AUC ↑80% (UGT inhibīcija) | |
PRETHISTAMĪNA LĪDZEKĻI (HISTAMĪNA H1 RECEPTORU ANTAGONISTI) | ||
Ranitidīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. Klīniski nozīmīga mijiedarbība maz ticama. Ranitidīns tikai daļēji tiek eliminēts ar nieru organiskās katjonu transportsistēmas starpniecību. | Devu pielāgošana nav nepieciešama. |
Ranitidīns/zidovudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | |
Cimetidīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. Klīniski nozīmīga mijiedarbība maz ticama. Cimetidīns tikai daļēji tiek eliminēts ar nieru | Devu pielāgošana nav nepieciešama. |
organiskās katjonu transportsistēmas starpniecību. | ||
Cimetidīns/zidovudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | |
CITOTOKSISKI LĪDZEKĻI | ||
Kladribīns/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. In vitro lamivudīns nomāc kladribīna intracelulāro fosforilēšanos, kā rezultātā, lietojot šādu kombināciju klīniskos apstākļos, iespējams kladribīna efektivitātes zuduma risks. Arī dažas klīniskās atrades liecina par iespējamu mijiedarbību starp lamivudīnu un kladribīnu. | Tādēļ lamivudīna lietošana vienlaikus ar kladribīnu nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). |
OPIOĪDI | ||
Metadons/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, klīniskā nozīme nav zināma. Jāveic zidovudīna toksicitātes pazīmju monitorings (skatīt 4.8. apakšpunktu). Metadona devas pielāgošana vairumam pacientu maz ticama; dažkārt var būt nepieciešama atkārtota metadona devas titrēšana. |
Metadons/zidovudīns (30 līdz 90mg vienreiz dienā/ 200 mg ik pēc 4 stundām) | Zidovudīna AUC ↑43% Metadona AUC ↔ | |
URIKOZŪRISKIE LĪDZEKĻI | ||
Probenecīds/lamivudīns | Mijiedarbība nav pētīta. | Tā kā pieejami tikai ierobežoti dati, klīniskā nozīme nav zināma. Jāveic zidovudīna toksicitātes pazīmju monitorings (skatīt 4.8. apakšpunktu). |
Probenecīds/zidovudīns (500 mg četrreiz dienā/ 2 mg/kg trīsreiz dienā) | Zidovudīna AUC ↑106% (UGT inhibīcija) | |
DAŽĀDI | ||
Sorbīta šķīdums (3,2 g , 10,2 g, 13,4 g)/ lamivudīns | Viena deva 300 mg lamivudīna šķīduma iekšķīgai lietošanai Lamivudīns: AUC ↓ 14%; 32%; 36% Cmax ↓ 28%; 52%, 55%. | Ja iespējams, izvairieties no Combivir ilgstošas lietošanas vienlaicīgi ar zālēm, kuras satur sorbītu vai citus daudzvērtīgos spirtus vai monosaharīdu spirtus ar osmotisku iedarbību (piemēram, ksilītu, mannītu, laktītu, maltītu). Apsveriet biežākas HIV-1 vīrusa slodzes pārbaudes, ja nav iespējams izvairīties no ilgstošas vienlaicīgas lietošanas. |
Saīsinājumi: ↑ = palielinājums; ↓ = samazinājums; ↔ = bez būtiskām izmaiņām; AUC = laukums zem koncentrācijas-laika līknes; Cmax = maksimālā novērotā koncentrācija; CL/F = šķietamais perorālais klīrenss
Ir ziņots par ribavirīna izraisītas anēmijas saasinājumu, kad zidovudīns ir daļa no shēmas HIV ārstēšanai, taču precīzs mehānisms pagaidām nav noskaidrots. Palielināta anēmijas riska dēļ nav ieteicama ribavirīna un zidovudīna vienlaicīga lietošana (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Jāapsver iespēja aizstāt zidovudīnu kombinētajā ART shēmā, ja tāda jau izveidota. Īpaši svarīgi tas varētu būt pacientiem ar zidovudīna ierosinātu anēmiju anamnēzē.
Vienlaicīga ārstēšana, jo īpaši akūta terapija, ar iespējami nefrotoksiskām vai mielosupresīvām zālēm (piemēram, sistēmiski lietotu pentamidīnu, dapsonu, pirimetamīnu, kotrimoksazolu, amfotericīnu, flucitozīnu, ganciklovīru, interferonu, vinkristīnu, vinblastīnu un doksorubicīnu) arī var palielināt zidovudīna nevēlamo blakusparādību risku. Ja nepieciešama vienlaicīga terapija ar Combivir un jebkurām no šīm zālēm, īpaši rūpīgi jākontrolē nieru funkcijas un hematoloģiskie parametri un, ja nepieciešams, jāsamazina viena vai vairāku līdzekļu deva.
Ierobežoti dati no klīniskajiem pētījumiem neliecina par būtiski palielinātu zidovudīna nevēlamo blakusparādību risku, lietojot to kopā ar kotrimoksazolu (skatīt iepriekš sniegto informāciju par mijiedarbību, lietojot lamivudīnu un kotrimoksazolu), pentamidīnu aerosola formā, pirimetamīnu un aciklovīru profilaktiskās devās.
Grūtniecība
Pieņemot lēmumu par pretretrovīrusu līdzekļu lietošanu grūtniecēm HIV infekcijas ārstēšanai, kā arī lai novērstu HIV vertikālās transmisijas risku jaundzimušajam, vienmēr ir jāņem vērā dzīvnieku pētījumu dati un klīniskā pieredze ar sievietēm grūtniecības periodā. Šajā gadījumā ir pierādīts, ka zidovudīna lietošana grūtniecēm ar tai sekojošu jaundzimušo ārstēšanu samazina mātes-augļa HIV transmisijas biežumu. Liels datu daudzums par grūtniecēm, kuras lietojušas lamivudīnu vai zidovudīnu (vairāk nekā 3000 grūtniecības iznākumu, kad katras no zālēm lietotas pirmajā trimestrī, no tiem vairāk nekā 2000 gadījumos lietoti abi – gan lamivudīns, gan zidovudīns) neliecina par
malformatīvu toksicitāti. Balstoties uz iepriekšminēto lielo datu daudzumu, malformāciju rašanās risks
cilvēkiem ir maz ticams.
Combivir aktīvās vielas var inhibēt DNS replikāciju šūnās, un zidovudīns vienā pētījumā ar dzīvniekiem ir uzrādījis transplacentāru kancerogenitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Šo atražu klīniskā nozīme nav zināma.
Attiecībā uz pacientēm, kuras vienlaikus bijušas inficētas ar hepatītu, ārstētas ar lamivudīnu saturošām zālēm, piemēram, Combivir, un kurām pēc tam iestājusies grūtniecība, jāņem vērā hepatīta atjaunošanās iespējamība, pārtraucot lamivudīna lietošanu.
Mitohondriju disfunkcija: in vitro un in vivo ir pierādīts, ka nukleozīdu un nukleotīdu analogi izraisa dažādas pakāpes mitohondriju bojājumus. Ir ziņojumi par mitohondriju disfunkciju HIV negatīviem zīdaiņiem, kuri in utero un/ vai postnatāli ir bijuši pakļauti nukleozīdu analogu iedarbībai (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Barošanaarkrūti
Gan lamivudīns, gan zidovudīns izdalās mātes pienā koncentrācijās, kas līdzīgas seruma koncentrācijām.
Ņemot vērā datus par vairāk nekā 200 mātes/bērna pāriem, kam ārstēta HIV infekcija, lamivudīna koncentrācija serumā ar krūti barotiem zīdaiņiem, kuru mātēm ārstē HIV infekciju, ir ļoti maza (< 4% no koncentrācijas serumā mātei) un progresējoši samazinās līdz nenosakāmam līmenim, kad ar krūti barotie zīdaiņi sasniedz 24 nedēļu vecumu. Dati par lamivudīna drošumu, lietojot bērniem līdz trīs mēnešu vecumam, nav pieejami.
Pēc vienreizējas 200 mg zidovudīna devas lietošanas ar HIV inficētām sievietēm zidovudīna vidējā koncentrācija mātes pienā un serumā bija līdzīga.
Mātēm, kuras inficētas ar HIV, tiek rekomendēts nekādā gadījumā nebarot bērnus ar krūti, lai izvairītos no HIV transmisijas.
Fertilitāte
Pētījumos ar žurku tēviņiem un mātītēm ne zidovudīnam, ne lamivudīnam nav pierādīta spēja ietekmēt fertilitāti. Nav datu par to ietekmi uz sieviešu auglību.
Vīriešiem zidovudīns neietekmē spermatozoīdu skaitu, morfoloģiju vai kustīgumu.
Nav pētījumu, kas izvērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus vai strādāt ar iekārtām.
Ir ziņojumi par nevēlamām blakusparādībām, ārstējot HIV slimību ar lamivudīnu un zidovudīnu atsevišķi vai ar to kombināciju. Daudzos gadījumos nav skaidrs, vai tās ir saistītas ar lamivudīnu, zidovudīnu, plašo medikamentu klāstu, ko lieto HIV ārstēšanā, vai pašu slimību.
Tā kā Combivir satur lamivudīnu un zidovudīnu, paredzamais blakusparādību tips un smagums ir saistīts ar katru no komponentiem. Nav datu par pastiprinātu toksicitāti, lietojot abus komponentus vienlaicīgi.
Lietojot zidovudīnu, ziņots par laktacidozes gadījumiem, kas dažreiz beigušies letāli un parasti ir saistīti ar smagu hepatomegāliju un aknu steatozi (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zidovudīna lietošana tikusi saistīta ar zemādas taukaudu daudzuma samazināšanos, kas visizteiktāk vērojama sejas, ekstremitāšu un sēžas apvidū. Pacienti, kuri lieto Combivir, bieži jāizmeklē un jāiztaujā par lipoatrofijas pazīmēm. Ja šādas izpausmes rodas, Combivir lietošanu nedrīkst turpināt (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).
HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Imūnsistēmas reaktivācijas gadījumā ziņots arī par autoimūniem traucējumiem (piemēram, par Greivsa slimību un autoimūnu hepatītu), taču ziņotais traucējumu parādīšanās laiks ir dažāds, un tie var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem, progresējošu HIV slimību vai pakļautiem ilgstošai CART ietekmei. Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Zemāk ir uzskaitītas blakusparādības, kam ir vismaz iespējama saistība ar terapiju, sadalot tās pa orgānu sistēmām, orgānu klasēm un pēc absolūtās sastopamības. Sastopamība tiek definēta kā ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Asinsunlimfātiskāssistēmastraucējumi
Retāk: neitropēnija un anēmija (abas reizēm smagas), trombocitopēnija
Ļoti reti: izolēta eritroīdo cilmšūnu aplāzija Vielmaiņasunuzturestraucējumi
Ļoti reti: laktacidoze Nervusistēmastraucējumi
Bieži: galvassāpes, bezmiegs
Ļoti reti: perifēriskā neiropātija (vai parestēzija) Elpošanassistēmastraucējumi,krūšukurvjaunvidenesslimības
Bieži: klepus, nazāli simptomi Kuņģa-zarnutraktatraucējumi
Bieži: slikta dūša, vemšana, sāpes vai spazmas vēderā, caureja
Reti: Pankreatīts, seruma amilāzes paaugstināšanās Aknuun/vaižultsizvadessistēmastraucējumi
Retāk: aknu enzīmu (AsAT, AlAT) līmeņa pārejoša paaugstināšanās
Reti: hepatīts Ādasunzemādasaudubojājumi
Bieži: izsitumi, alopēcija
Reti: angioneirotiska tūska
Skeleta-muskuļuunsaistaudusistēmasbojājumi
Bieži: artralģija, muskuļu darbības traucējumi
Reti: rabdomiolīze Vispārējitraucējumiunreakcijasievadīšanasvietā
Bieži: nogurums, vājums, drudzis
Blakusparādību profils ir līdzīgs pieaugušajiem un pusaudžiem. Pie smagākajām blakusparādībām pieder anēmija (kuras dēļ var būt nepieciešama transfūzija), neitropēnija un leikopēnija. Biežāk tas notiek, lietojot lielas devas (1200-1500 mg/dienā), pacientiem ar HIV slimību tālākās stadijās (galvenokārt, ja pirms ārstēšanas bijusi maza kaulu smadzeņu rezerve), un sevišķi pacientiem ar CD 4+ šūnu skaitu, kas mazāks kā 100 /mm3 (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Arī neitropēnijas biežums bija lielāks pacientiem, kuru neitrofilu skaits, hemoglobīna līmenis un vitamīna B12 līmenis serumā, uzsākot ārstēšanu ar zidovudīnu, bija zemi.
Zemāk ir uzskaitītas blakusparādības, kam ir vismaz iespējama saistība ar terapiju, sadalot tās pa orgānu sistēmām, orgānu klasēm un pēc absolūtās sastopamības. Sastopamība tiek definēta kā ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000) un
ļoti reti (<1/10 000). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.
Asinsunlimfātiskāssistēmastraucējumi
Bieži: anēmija, neitropēnija un leikopēnija
Retāk: trombocitopēnija un pancitopēnija (ar kaulu smadzeņu hipoplāziju)
Reti: izolēta eritroīdo cilmšūnu aplāzija.
Ļoti reti: aplastiskā anēmija Vielmaiņasunuzturestraucējumi
Reti: laktacidoze pacientiem bez hipoksēmijas, anoreksija Psihiskietraucējumi
Reti: nemiers un depresija Nervusistēmastraucējumi
Ļoti bieži: galvassāpes
Bieži: reibonis
Reti: bezmiegs, parestēzijas, miegainība, garīgās darbības pavājināšanās, krampji Sirdsfunkcijastraucējumi
Reti: kardiomiopātija Elpošanassistēmastraucējumi,krūšukurvjaunvidenesslimības
Retāk: elpas trūkums
Reti: klepus
Kuņģa-zarnutraktatraucējumi
Loti bieži: slikta dūša
Bieži: vemšana, sāpes vēderā un caureja.
Retāk: meteorisms
Reti: mutes gļotādas pigmentācija, garšas izmaiņas un dispepsija. Pankreatīts Aknuun/vaižultsizvadessistēmastraucējumi
Bieži: paaugstināti aknu enzīmu un bilirubīna līmeņi
Reti: aknu patoloģijas, piemēram, smaga hepatomegālija ar steatozi Ādasunzemādasaudubojājumi
Retāk: izsitumi un nieze
Reti: ādas un nagu pigmentācija, nātrene un svīšana Skeleta-muskuļuunsaistaudusistēmasbojājumi
Bieži: mialģija
Retāk: miopātija
Nieruunurīnizvadessistēmastraucējumi
Reti: urinācijas biežuma izmaiņas Reproduktīvāssistēmastraucējumiunkrūtsslimības
Reti: ginekomastija Vispārējitraucējumiunreakcijasievadīšanasvietā
Bieži: vājums
Retāk: drudzis, ģeneralizētas sāpes un astēnija
Reti: drebuļi, sāpes krūtīs un gripai līdzīgi simptomi
Pieejamie dati, kas iegūti gan placebo kontrolētos, gan atklātos pētījumos, norāda, ka sliktas dūšas un citu bieži ziņotu klīnisko blakusparādību biežums dažu pirmo zidovudīna terapijas nedēļu laikā konsekventi samazinās.
Ziņošanapariespējamāmnevēlamāmblakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanassistēmaskontaktinformāciju.
Pieredze ar Combivir pārdozēšanu ir neliela. Nav konstatēti specifiski simptomi vai pazīmes, kas rodas pēc akūtas zidovudīna vai lamivudīna pārdozēšanas, izņemot tos, kas uzskaitīti kā blakusparādības.
Pārdozēšanas gadījumā pacients jānovēro, lai konstatētu iespējamās toksiskas iedarbības pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pēc nepieciešamības jānodrošina standarta balstterapija. Tā kā lamivudīns ir dializējams, pārdozēšanas gadījumā iespējams lietot ilgstošu hemodialīzi, kaut gan šādi pētījumi nav veikti. Hemodialīzei un peritoneālajai dialīzei ir tikai neliela ietekme uz zidovudīna elimināciju, bet
tās pastiprina tā glikuronētā metabolīta elimināciju. Papildus informācija ārstiem jāmeklē atsevišķi par
lamivudīnu un zidovudīnu to zāļu aprakstos.
Farmakoterapeitiskāgrupa
Kombinēti pretvīrusu līdzekļi HIV infekcijas ārstēšanai, ATC kods: J05AR01
Lamivudīns un zidovudīns ir nukleozīdu analogi, kam piemīt aktivitāte pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Bez tam lamivudīnam piemīt aktivitāte pret B hepatīta vīrusu (HBV). Abi medikamenti intracelulāri metabolizējas līdz aktīvajām daļām- lamivudīna 5'-trifosfātam (TP) un zidovudīna 5'- TP. Tie darbojas kā vīrusu atgriezeniskās transkriptāzes ķēdes noslēdzējs. Lamivudīna TP un zidovudīna TP ir selektīva inhibējoša iedarbība uz HIV-1 un HIV-2 replikāciju in vitro, lamivudīns iedarbojas arī uz zidovudīna rezistentajiem HIV klīniskajiem izolātiem. Lietojot lamivudīnu un citus pretretrovīrusu līdzekļus, in vitro netika novērota antagonistiska darbība (pārbaudītie līdzekļi: abakavīrs, didanozīns un nevirapīns). Lietojot zidovudīnu un citus pretretrovīrusu līdzekļus, in vitro netika novērota antagonistiska darbība (pārbaudītie līdzekļi: abakavīrs, didanozīns un alfa-interferons).
HIV-1 rezistence pret lamivudīnu ir saistīta ar M184V aminoskābes izmaiņu attīstīšanos vīrusu atgriezeniskās transkriptāzes (RT) aktīvās vietas tuvumā. Šis variants rodas gan in vitro, gan HIV-1 inficētiem pacientiem, kas saņēmuši lamivudīnu saturošu antiretrovīrusu terapiju. M184V mutantiem raksturīga ievērojami samazināta jutība pret lamivudīnu un tie in vitro uzrāda samazinātu vīrusa replikācijas spēju. In vitro pētījumi norāda, ka zidovudīna rezistentie vīrusa izolāti var kļūt jūtīgi pret zidovudīnu, ja tie vienlaicīgi iegūst rezistenci pret lamivudīnu. Tomēr šādas atrades klīniskā nozīme pagaidām nav skaidri noteikta.
In vitro iegūtie dati vedina domāt, ka lamivudīna lietošanas turpināšana antiretrovīrusu terapijā, neskatoties uz M184V mutācijas attīstību, var nodrošināt reziduālu antiretrovīrusu aktivitāti (iespējams, novājinot vīrusus). Šī atklājuma klīniskā nozīme nav noskaidrota. Pieejamie klīniskie dati patiešām ir ļoti ierobežoti un neļauj izdarīt nekādus ticamus secinājumus par šo jautājumu. Jebkurā gadījumā priekšroka dodama nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI), pret kuriem ir saglabāta jutība, terapijas uzsākšanai, nevis lamivudīna terapijas turpināšanai. Tāpēc, ja radusies M184V mutācija, lamivudīna terapijas turpināšana jāapsver tikai tādā gadījumā, ja nav pieejami citi aktīvi NRTI.
Krustiskā rezistence, ko izraisa M184V RT, attiecas tikai uz nukleozīdu inhibitoru klases antiretrovīrusu medikamentiem. Zidovudīns un stavudīns saglabā savu antiretrovīrusu aktivitāti pret lamivudīna rezistentu HIV-1. Abakavirs saglabā savu antiretrovīrusu aktivitāti pret lamivudīna rezistentu HIV-1, kuram ir tikai M184V mutācija. M184V mutants uzrāda četrkārt mazāku jutību pret didanozīnu; šādas atrades klīniskā nozīme nav zināma. In vitro jutības testēšana nav standartizēta, un rezultāti var atšķirties atkarībā no metodoloģiskajiem faktoriem.
In vitro lamivudīns uzrāda zemu citotoksicitāti attiecībā uz perifēro asiņu limfocītiem, limfocītu un monocītu makrofāgu šūnām un daudzām kaulu smadzeņu priekšteču šūnām. Rezistence pret timidīna analogiem (kuriem pieder zidovudīns) ir raksturīga un to izraisa līdz pat sešu specifisku mutāciju pakāpeniska uzkrāšanās HIV atgriezeniskās transkriptāzes 41., 67., 70., 210., 215. un 219. kodonā. Vīrusi iegūst fenotipisku rezistenci pret timidīna analogiem ar 41. un 215. kodona mutāciju kombināciju vai uzkrājoties vismaz četrām no sešām mutācijām. Šīs timidīna analogu mutācijas vienas pašas neizraisa izteiktu krustisko rezistenci pret kādu no pārējiem nukleozīdiem, tādēļ ir iespējama tālāka citu apstiprināto atgriezeniskās transkriptāzes inhibitoru lietošana.
Fenotipisku rezistenci pret AZT un citiem apstiprinātajiem nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitoriem izraisa divu veidu daudzmedikamentu rezistences mutācijas. Pirmajam veidam raksturīgas HIV atgriezeniskās transkriptāzes mutācijas 62., 75., 77., 116. un 151. kodonā, otrajā notiek T69S mutācija plus 6 bāzu pāra iestarpinājums tajā pašā pozīcijā. Jebkurš no šiem multinukleozīdu rezistences veidiem nopietni ierobežo turpmākas terapijas iespējas.
Klīniskāpieredze
Klīniskajos pētījumos lamivudīns, to kombinējot ar zidovudīnu, ir pazeminājis HIV-1 vīrusa slodzi un palielinājis CD4 šūnu skaitu. Klīniskie dati norādīja, ka lamivudīns kombinācijā ar zidovudīnu izraisa ievērojamu slimības progresa un mortalitātes riska mazināšanos.
Lamivudīns un zidovudīns tiek plaši lietoti kā komponenti antiretrovīrusu terapijas kombinācijās kopā ar citiem tās pašas klases medikamentiem (nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitoriem) vai citu klašu medikamentiem (proteāzes inhibitoriem, nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitoriem).
Ir demonstrēts, ka vairāku medikamentu antiretrovīrusu terapija, kurā ietilpst lamivudīns, ir efektīva pacientiem, kas iepriekš nav saņēmuši antiretrovīrusu terapiju, kā arī pacientiem ar vīrusu, kuram ir M184V mutācijas.
Klīniskos pētījumos ir iegūti pierādījumi tam, ka lamivudīns kopā ar zidovudīnu kavē zidovudīna
rezistentu izolātu veidošanos personām, kas iepriekš nav saņēmušas antiretrovīrusu terapiju. Pacientiem, kas saņem lamivudīnu un zidovudīnu ar vienlaicīgu papildu antiretrovīrusu terapiju vai bez tās un kam jau ir vīruss ar M184V mutāciju, arī tiek aizkavēta tādu mutāciju rašanās, kas rada rezistenci pret zidovudīnu un stavudīnu (timidīna analogu mutācijas - TAM).
Saistība starp in vitro HIV jutību pret lamivudīnu un zidovudīnu un klīnisko atbildes reakciju uz lamivudīnu/zidovudīnu saturošu terapiju vēl jāpēta.
Ir demonstrēts, ka lamivudīns, lietojot to 100 mg devā vienreiz dienā, ir efektīvs arī pieaugušu pacientu ar hronisku HBV infekciju ārstēšanai (sīkāku informāciju par klīniskajiem pētījumiem skat.
Zeffix zāļu aprakstā). Tomēr HIV infekcijas ārstēšanai ir efektīva tikai 300 mg lamivudīna dienas deva (kombinācijā ar citiem antiretrovīrusu medikamentiem).
Lamivudīna iedarbība HIV pacientiem ar HBV koinfekciju nav īpaši pētīta.
Uzsūkšanās
Lamivudīns un zidovudīns labi uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta. Perorālā lamivudīna biopieejamība pieaugušajiem parasti ir 80-85% un zidovudīna biopieejamība– 60-70%.
Bioekvivalences pētījums salīdzināja Combivir ar lamivudīna 150 mg un zidovudīna 300 mg tabletēm, kas ieņemtas vienlaicīgi. Vēl tika pētīta ēdiena ietekme uz uzsūkšanās ātrumu un pakāpi. Tika pierādīts, ka Combivir ir bioekvivalents atsevišķām lamivudīna 150 mg un zidovudīna 300 mg tabletēm, lietojot tukšā dūšā.
Pēc vienas Combivir devas ievades veseliem brīvprātīgajiem vidējās (CV) lamivudīna un zidovudīna Cmax vērtības bija attiecīgi 1,6 μg/ml (32%) un 2,0 μg /ml (40%), bet atbilstošās AUC vērtības bija attiecīgi 6,1 μg.h/ml (20%) un 2,4 μg.h/ml (29%). Vidējās lamivudīna un zidovudīna tmax vērtības bija attiecīgi 0,75 (0,50 – 2,00) stundas un 0,5 (0,25 – 2,00) stundas. Lamivudīna un zidovudīna absorbcijas pakāpe (AUC∞) un eliminācijas pusperioda aplēses pēc Combivir ievades kopā ar ēdienu bija līdzīgas rezultātiem, ko ieguva pacientiem tukšā dūšā, kaut gan uzsūkšanās ātrums (Cmax, tmax) bija samazināts. Ņemot vērā šos datus, Combivir var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi.
Nav sagaidāms, ka sasmalcinātu tablešu lietošana kopā ar nelielu daudzumu pusšķidra ēdiena vai šķidruma varētu ietekmēt to farmaceitisko kvalitāti, līdz ar to nav sagaidāmas arī klīniskās efektivitātes izmaiņas. Šis secinājums ir balstīts uz fizikāli-ķīmiskajiem un farmakokinētiskajiem datiem, pieņemot, ka pacients sasmalcina un pārnes 100% tabletes, un norij nekavējoties.
Sadalījums
Intravenozie lamivudīna un zidovudīna pētījumi uzrādīja, ka vidējais izplatīšanās tilpums ir attiecīgi 1,3 un 1,6 l/kg. Lamivudīns virs terapeitiskajām devām demonstrē lineāru farmakokinētiku un uzrāda ierobežotu saistīšanos ar galveno plazmas olbaltumu – albumīnu (<36% seruma albumīna in vitro pētījumos). Zidovudīna saistīšanās ar plazmas olbaltumiem ir 34% līdz 38%. Medikamentu mijiedarbība, kas ietver piesaistīšanās vietas maiņu, Combivir nav paredzama.
Dati liecina, ka lamivudīns un zidovudīns penetrē centrālajā nervu sistēmā (CNS) un sasniedz cerebrospinālo šķidrumu (CSF). Vidējie CSF/seruma lamivudīna un zidovudīna koncentrāciju rādītāji 2-4 stundas pēc perorālas ievades bija attiecīgi apmēram 0,12 un 0,5. Patiesais lamivudīna penetrācijas CNS apjoms un tā saistība ar klīnisko efektivitāti nav zināmi.
Biotransformācija
Lamivudīna metabolisms ir tā eliminācijas nelielākā daļa. Lamivudīns tiek izvadīts galvenokārt
neizmainīts renālās ekskrēcijas ceļā. Lamivudīna metaboliskas mijiedarbības iespēja ar citiem medikamentiem ir zema sakarā ar tā nelielo aknu metabolismu (5-10%) un mazo saistīšanos ar plazmas olbaltumiem.
Zidovudīna 5’-glikuronāts ir galvenais metabolīts plazmā un urīnā, veidojot aptuveni 50-80% no ievadītās devas, ko eliminē renālās ekskrēcijas ceļā. Pēc intravenozas ievades ir atklāts zidovudīna metabolīts 3’-amino-3’-dezoksitimidīns (AMT).
Eliminācija
Novērotais lamivudīna eliminācijas pusperiods ir 18–19 stundas. Vidējais sistēmiskais lamivudīna klīrenss ir aptuveni 0,32 l/h/kg, galvenokārt renālais klīrenss (>70%) caur organisko katjonu transporta sistēmu. Pētījumi par pacientiem ar nieru funkciju traucējumiem rāda, ka renāla disfunkcija ietekmē lamivudīna elimināciju. Devas samazināšana ir nepieciešama pacientiem ar kreatinīna klīrensu
≤30 ml/min (skatīt 4.2. apakšpunktu).
Pētījumos ar intravenozo zidovudīnu vidējais eliminācijas pusperiods plazmā bija 1,1 stunda un vidējais sistēmiskais klīrenss – 1,6 l/h/kg. Uzskata, ka zidovudīna renālais klīrenss ir 0,34 l/h/kg, kas norāda uz glomerulāro filtrāciju un aktīvo tubulāro sekrēciju nierēs. Zidovudīna koncentrācijas ir paaugstinātas pacientiem ar progresējušu nieru mazspēju.
Farmakokinētikabērniem
Par 5 – 6 mēnešiem vecākiem bērniem zidovudīna farmakokinētikas raksturojums līdzinās raksturojumam pieaugušajiem. Zidovudīns labi uzsūcas no zarnu trakta un bioloģiskā pieejamība visos pētītajos devu līmeņos pieaugušajiem un bērniem bija starp 60 un 74%, vidēji 65%. Cssmax līmenis pēc 120 mg zidovudīna devas (šķīdumā)/m2 ķermeņa virsmas laukuma bija 4,45 μM (1,19 μg/ml) un
7,7 μM (2,06 μg/ml) pēc 180 mg/m2 ķermeņa virsmas laukuma. Devas pa 180 mg/m2 četras reizes dienā bērniem izraisīja tādu pašu sistēmisko iedarbību (24 stundu AUC 40,0 hr μM jeb 10,7 hr μg/ml)
kā 200 mg devas sešas reizes dienā pieaugušajiem (40,7 hr μM jeb 10,9 hr μg/ml).
Sešiem ar HIV inficētiem bērniem vecumā no 2 līdz 13 gadiem zidovudīna farmakokinētiku plazmā vērtēja laikā, kad viņi saņēma 120 mg/m2 zidovudīna trīsreiz dienā, kā arī pēc tam, kad viņi pārgāja uz 180 mg/m2 divreiz dienā. Sistēmiskā iedarbība (dienas AUC un Cmax) plazmā, lietojot divreiz dienā, bija ekvivalenta tai, kas tika novērota, lietojot to pašu kopējo dienas devu, dalītu trijās devās [Bergshoeff, 2004].
Kopumā lamivudīna farmakokinētika bērnu vecuma pacientiem ir līdzīga farmakokinētikai pieaugušajiem. Tomēr par 12 gadiem jaunākiem bērniem absolūtā bioloģiskā pieejamība (aptuveni 55
– 65%) bija samazināta. Turklāt mazākiem bērniem sistēmiskā klīrensa raksturlielumi bija lielāki un samazinājās līdz ar vecumu, tuvojoties pieaugušo raksturlielumiem ap 12 gadu vecumu. Šo atšķirību dēļ lamivudīna ieteicamā deva bērniem (sākot no trīs mēnešu vecuma un līdz 30 kg svarā) ir 4 mg/kg divreiz dienā. Ar šādu devu tiks sasniegts vidējais AUC0-12 no aptuveni 3800 līdz 5300 ng.h/ml. Jaunākie novērojumi liecina, ka kopējā iedarbība par 6 gadiem jaunākiem bērniem var būt par aptuveni 30% mazāka nekā citās vecuma grupās. Šobrīd tiek gaidīti papildus dati par šo tēmu. Pašlaik pieejamie dati neliecina, ka lamivudīna efektivitāte šajā vecuma grupā ir mazāka.
Farmakokinētikagrūtniecībaslaikā
Zidovudīna un lamivudīna farmakokinētika ir līdzīga kā sievietēm, kam nav grūtniecības.
Klīniski svarīgie lamivudīna un zidovudīna kombinācijas efekti ir anēmija, neitropēnija un leikopēnija.
Mutagenitāteunkancerogenitāte
Ne lamivudīns, ne zidovudīns, pētot baktērijas, nav bijuši mutagēni, bet, tāpat kā citi nukleozīdu analogi, veicot in vitro pētījumus ar zīdītāju šūnām, piemēram, peļu limfomas pētījumā, tie inhibē DNS replikāciju šūnās.
Lamivudīns nav uzrādījis nekādu genotoksisku iedarbību in vivo pētījumos ar devām, kas izraisīja plazmas koncentrāciju kāpumu 40-50 reižu virs klīniskajiem plazmas līmeņiem. Zidovudīns uzrādīja klastogēnu efektu mikrokodolu pētījumā ar atkārtotām perorālām devām pelēm. Iegūtā imūndeficīta sindroma (AIDS) pacientiem, kas saņem zidovudīnu, ir novērots arī augstāks hromosomu bojājumu skaits perifēro asiņu limfocītos.
Pilotpētījumā ir konstatēts, ka zidovudīns ir inkorporēts leikocītu nukleārajā DNS pieaugušajiem, ieskaitot grūtnieces, kas lieto zidovudīnu HIV-1 infekcijas ārstēšanai vai vīrusu transmisijas profilaksei no mātes uz bērnu. Zidovudīns bija inkorporēts arī nabas saites asiņu leikocītu DNS zīdaiņiem, kas dzimuši ar zidovudīnu ārstētām mātēm. Transplacentārā genotoksicitātes pētījumā pērtiķiem tika salīdzināts zidovudīns viens pats un zidovudīna kombinācija ar lamivudīnu ekspozīcijās, kas ekvivalentas cilvēkam sasniedzamajām. Pētījumā tika konstatēts, ka augļiem, kas in utero tika pakļauti kombinācijas ietekmei, bija augstāks nukleozīdu analogu DNS inkorporācijas līmenis multiplos augļa orgānos un telomēra bija vairāk saīsinājusies nekā augļiem, kas bija pakļauti tikai zidovudīna ietekmei. Šo atklājumu klīniskā nozīmība nav zināma.
Lamivudīna un zidovudīna kombinācijas kancerogēnais potenciāls nav pētīts.
Perorālajos kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un pelēm lamivudīns neuzrādīja nekādu karcinogēno potenciālu.
Zidovudīna kancerogenitātes pētījumos (perorāli) ar žurkām un pelēm novēroja vēlīnus vaginālā epitēlija audzējus. Sekojošs intravagināls kancerogenitātes pētījums apstiprināja hipotēzi, ka vaginālo tumoru cēlonis bija ilgstoša grauzēju vaginālā epitēlija ekspozīcija ar augstām nemetabolizēta zidovudīna koncentrācijām urīnā. Nav atklāti nekādi citi ar zidovudīnu saistīti audzēji nevienam no dzimumiem nevienai sugai.
Papildus tika veikti divi transplacentārās kancerogenitātes pētījumi ar pelēm. Vienā pētījumā, ko veica ASV Nacionālais Vēža institūts, zidovudīnu lietoja maksimālajās panesamajās devās grūsnām peļu mātītēm no 12. līdz 18. grūtniecības dienai. Vienu gadu pēc dzimšanas bija palielināts audzēju sastopamības biežums plaušās, aknās un mātīšu reproduktīvajā sistēmā pēctečiem, ko pakļāva visaugstākajām devām (420 mg/kg ķermeņa masas).
Otrajā pētījumā peles tika pakļautas zidovudīna devām līdz 40 mg/kg 24 mēnešus, ekspozīcijai sākoties prenatāli 10. grūtniecības dienā. Ar terapiju saistītās atrades bija vēlīni vaginālā epitēlija audzēji, kuri parādījās līdzīgā laikā un ar līdzīgu sastopamības biežumu kā standarta orālajā kancerogenitātes pētījumā. Otrais pētījums tādējādi nesniedza pierādījumus, ka zidovudīns darbotos kā transplacentārs kancerogēns.
Kaut arī šo atražu klīniskā nozīme nav zināma, šie dati liecina, ka iespējamais klīniskais ieguvums ir būtiskāks nekā kancerogenitātes risks cilvēkiem.
Reproduktīvās toksicitātes pētījumos konstatēts, ka lamivudīns palielina embriju nāves biežumu agrīnās attīstības stadijās trušiem pie relatīvi zemas sistēmiskās ekspozīcijas, salīdzinot ar to, kas tiek sasniegta cilvēkiem, taču to nenovēro žurkām pat pie ļoti lielas sistēmiskās ekspozīcijas. Arī zidovudīnam ir līdzīgs efekts attiecībā uz abām sugām, taču tikai pie ļoti lielas sistēmiskās ekspozīcijas. Lamivudīns pētījumos ar dzīvniekiem nav uzrādījis teratogēnu iedarbību. Dodot žurku mātītēm toksiskas zidovudīna devas augļa organoģenēzes laikā, novēroja palielinātu anomāliju daudzumu, taču, lietojot mazākas devas, augļa patoloģijas nenovēroja.
Tableteskodols
Mikrokristāliskā celuloze (E460), Nātrija cietes glikolāts,
Koloidāls silīcija dioksīds,
Magnija stearāts Tabletesapvalks
Hipromeloze (E464), Titāna dioksīds (E171), Makrogols 400,
Polisorbāts 80
Nav piemērojama.
2 gadi.
Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Necaurspīdīgi polivinilhlorīda/folijas blisteriepakojumi, iepakoti kartona kastītēs. Balta, augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelīte ar bērniem neatveramu vāciņu, iepakota kartona kastītēs. Katra veida iepakojumā ir 60 apvalkotās tabletes.
Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
ViiV Healthcare BV
Van Asch van Wijckstraat 55H 3811 LP Amersfoort Nīderlande
EU/1/98/058/001 EU/1/98/058/002
Reģistrācijas datums: 1998. gada 18. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 13. februāris
Ražotāja(-u),kasatbildparsērijasizlaidi,nosaukumsunadrese
GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A. ul. Grunwaldzka 189
60-322 Poznan Polija
Zāles ar parakstīšanas ierobežojumiem (skatīt I pielikumu: zāļu apraksts, 4.2. apakšpunkts)
Šo zāļu periodiski atjaunojamo drošuma ziņojumu iesniegšanas prasības ir norādītas Eiropas Savienības atsauces datumu un periodisko ziņojumu iesniegšanas biežuma sarakstā (EURD sarakstā), kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 107.c panta 7. punktu, un visos turpmākajos saraksta atjauninājumos, kas publicēti Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.
Reģistrācijas apliecības īpašniekam jāveic nepieciešamās farmakovigilances darbības un pasākumi, kas sīkāk aprakstīti reģistrācijas pieteikuma 1.8.2 modulī iekļautajā apstiprinātajā RPP un visos turpmākajos atjauninātajos apstiprinātajos RPP.
Atjaunināts RPP jāiesniedz:
pēc Eiropas Zāļu aģentūras pieprasījuma;
ja ieviesti grozījumi riska pārvaldības sistēmā, jo īpaši gadījumos, kad saņemta jauna informācija, kas var būtiski ietekmēt ieguvumu/riska profilu, vai nozīmīgu (farmakovigilances vai riska mazināšanas) rezultātu sasniegšanas gadījumā.
Combivir 150 mg/300 mg apvalkotās tabletes
lamivudinum/zidovudinum
Katra apvalkotā tablete satur Lamivudinum 150 mg
Zidovudinum 300 mg
60 apvalkotās tabletes Tabletes ar dalījuma līniju
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
EXP {MM/GGGG}
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 0C.
ViiV Healthcare BV
Van Asch van Wijckstraat 55H 3811 LP Amersfoort Nīderlande
EU/1/98/058/002
Lot
Recepšu zāles
combivir
2Dsvītrkods,kurāiekļautsunikālsidentifikators.
PC:
SN:
NN:
Combivir 150 mg/300 mg apvalkotās tabletes
lamivudinum/zidovudinum
Katra apvalkotā tablete satur Lamivudinum 150 mg
Zidovudinum 300 mg
60 apvalkotās tabletes
Tabletes ar dalījuma līniju
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
EXP {MM/GGGG}
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 0C.
ViiV Healthcare BV
Van Asch van Wijckstraat 55H 3811 LP Amersfoort Nīderlande
EU/1/98/058/002
Lot
Recepšu zāles
Combivir 150 mg/300 mg apvalkotās tabletes
lamivudinum/zidovudinum
Katra apvalkotā tablete satur Lamivudinum 150 mg,
Zidovudinum 300 mg
60 apvalkotās tabletes Tabletes ar dalījuma līniju
Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. Iekšķīgai lietošanai
Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
EXP {MM/GGGG}
Uzglabāt temperatūrā līdz 30 0C.
ViiV Healthcare BV
Van Asch van Wijckstraat 55H 3811 LP Amersfoort Nīderlande
EU/1/98/058/001
Lot
Recepšu zāles
combivir
2Dsvītrkods,kurāiekļautsunikālsidentifikators.
PC:
SN:
NN:
Combivir 150 mg/300 mg tabletes
lamivudinum/zidovudinum
ViiV Healthcare BV
EXP
Lot
Lamivudinum/zidovudinum
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.
Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.
1. Kas ir Combivir un kādam nolūkam to lieto
2. Kas Jums jāzina pirms Combivir lietošanas
3. Kā lietot Combivir
4. Iespējamās blakusparādības
5. Kā uzglabāt Combivir
6. Iepakojuma saturs un cita informācija
Combivir satur divas aktīvās vielas HIV infekcijas ārstēšanai: lamivudīnu un zidovudīnu. Tās abas pieder antiretrovīrusu zāļu grupai, ko sauc par nukleozīdu analogu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI).
Combivir pilnībā neizārstē HIV infekciju, bet samazina vīrusu daudzumu organismā un neļauj tam atkal palielināties. Combivir arī palielina CD4 šūnu skaitu asinīs. CD4 šūnas ir leikocītu veids, kam ir svarīga loma, palīdzot Jūsu organismam cīnīties ar infekciju.
Visi cilvēki uz ārstēšanu ar Combivir nereaģē vienādi. Jūsu ārsts sekos līdzi ārstēšanas efektivitātei.
ja Jums ir alerģija pret lamivudīnu vai zidovudīnu, vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;
ja Jums ir ļoti mazs eritrocītu skaits (anēmija) vai ļoti mazs leikocītu skaits (neitropēnija).
Ja domājat, ka kaut kas no minētā ir attiecināms uz Jums, konsultējieties ar ārstu.
Dažiem cilvēkiem, kuri lieto Combivir vai citus kombinētos līdzekļus HIV ārstēšanai, ir lielāks nopietnu blakusparādību risks. Jums jāapzinās šāds papildu risks:
ja Jums jebkad ir bijusi aknu slimība, arī B vai C hepatīts (ja Jums ir B hepatīta infekcija, nepārtrauciet lietot Combivir bez ārsta ziņas, jo iespējama hepatīta atjaunošanās);
ja Jums ir nieru slimība;
ja Jums ir izteikta aptaukošanās (īpaši, ja esat sieviete).
Dažiem cilvēkiem, kuri lieto zāles HIV infekcijas ārstēšanai, var rasties citi iespējami nopietni traucējumi. Jums jāzina, kādām svarīgām pazīmēm un simptomiem jāpievērš uzmanība, lietojot Combivir.
HIV infekcija izplatās seksuālu kontaktu ceļā, stājoties dzimumattiecībās ar inficētu personu, vai pārnesot inficētas asinis (piemēram, lietojot vienu injekciju adatu). Lai gan efektīvas pretretrovīrusu
terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā.
Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.
Atcerieties pastāstīt ārstam vai farmaceitam, ja Combivir lietošanas laikā sākat lietot jaunas zāles.
citas lamivudīnu saturošas zāles HIV infekcijas vai B hepatīta infekcijas ārstēšanai;
emtricitabīns HIV infekcijas ārstēšanai;
stavudīns, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai;
ribavirīns vai ganciklovīra injekcijas vīrusu infekciju ārstēšanai;
antibiotikas kotrimoksazola lielas devas;
kladribīns, ko lieto matšūnu leikozes ārstēšanai.
Pie tām pieder:
nātrija valproāts, ko lieto epilepsijas ārstēšanai;
interferons, ko lieto vīrusu infekciju ārstēšanai;
pirimetamīns, ko lieto malārijas un citu parazītisku infekciju ārstēšanai;
dapsons, ko lieto pneimonijas profilaksei un ādas infekciju ārstēšanai;
flukonazols vai flucitozīns, ko lieto sēnīšu infekciju, piemēram, piena sēnītes infekcijas, ārstēšanai;
pentamidīns vai atovakvons, ko lieto parazītisku infekciju, piemēram, Pneumocystis jirovecii
pneimonijas (bieži sauktas par PCP), ārstēšanai;
amfotericīns vai kotrimoksazols sēnīšu un baktēriju infekciju ārstēšanai;
probenecīds podagras un līdzīgu traucējumu ārstēšanai, ko lieto kopā ar dažām antibiotikām, lai to iedarbība būtu efektīvāka;
vinkristīns, vinblastīns vai doksorubicīns, ko lieto vēža ārstēšanai.
Pie tām pieder:
antibiotika klaritromicīns.
Ja lietojat klaritromicīnu, šo zāļu deva jālieto vismaz 2 stundas pirms vai pēc Combivir lietošanas.
Ja esat grūtniece, ja Jums iestājas grūtniecība vai ja to plānojat, konsultējieties ar ārstu par risku un ieguvumu, kādu Jums un Jūsu bērnam rada Combivir lietošana.
Combivir un līdzīgas zāles var izraisīt blakusparādības vēl nedzimušiem bērniem.
Neliels daudzums Combivir sastāvdaļu arī var nonākt mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai domājat to darīt,
Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija vienā tabletē, t.i., tās praktiski nesatur nātriju.
Norijiet Combivir tabletes, uzdzerot nedaudz ūdens. Combivir var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.
Ja nevarat norīt veselas tabletes, tās var sasmalcināt un sajaukt ar nelielu daudzumu pārtikas vai dzēriena; visa deva jāizlieto nekavējoties.
Combivir palīdz kontrolēt Jūsu stāvokli. Lai nepieļautu slimības progresēšanu, Jums tas jālieto katru dienu. Jums joprojām var rasties citas infekcijas un slimības, kas saistītas ar HIV infekciju.
Tabletes jālieto noteiktos laikos, starp katras tabletes lietošanu ievērojot aptuveni 12 stundu starplaiku.
Parastā Combivir sākumdeva ir puse tabletes (½) no rīta un viena vesela tablete vakarā.
Parastā Combivir sākumdeva ir puse tabletes (½) no rīta un puse tabletes (½) vakarā.
Bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 14 kg, lamivudīns un zidovudīns (Combivir sastāvdaļas) jālieto atsevišķi.
Ja Jūs nejauši esat lietojis Combivir vairāk nekā noteikts, pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam vai sazinieties ar tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, lai saņemtu ieteikumus par tālāko rīcību.
Ja esat aizmirsis vienu devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Pēc tam turpiniet ārstēšanu, kā iepriekš. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.
HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.
Combivir lietošana bieži izraisa taukaudu izzušanu no kājām, rokām un sejas (lipoatrofija). Ir konstatēts, ka pēc zidovudīna lietošanas pārtraukšanas šī ķermeņa taukaudu izzušana nav pilnībā atgriezeniska. Ārstam jākontrolē, vai Jums nerodas lipoatrofijas pazīmes. Pastāstiet ārstam, ja ievērojat taukaudu izzušanu no kājām, rokām un sejas. Ja šādas pazīmes rodas, Combivir lietošana jāpārtrauc un jāmaina HIV infekcijas ārstēšana.
Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.
Ja Jums tiek ārstēta HIV infekcija, var būt grūti noteikt, vai attiecīgais simptoms ir Combivir vai citu lietoto zāļu blakusparādība vai HIV slimības izpausme. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pārrunāt ar savu ārstu visas Jūsu veselības stāvokļa izmaiņas.
Ir svarīgi, lai Jūs izlasītu tālāk šajā sadaļā sniegto informāciju zem virsraksta "HIV kombinētās
terapijas citas iespējamās blakusparādības".
Tās var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem:
galvassāpes;
slikta dūša (nelabums).
Tās var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem:
vemšana;
caureja;
vēdersāpes;
ēstgribas zudums;
reibonis;
nogurums, enerģijas trūkums;
drudzis (augsta temperatūra);
slikta vispārējā pašsajūta;
miega traucējumi (bezmiegs);
muskuļu sāpes un diskomforts;
sāpes locītavās;
klepus;
deguna kairinājums vai izdalījumi no deguna;
izsitumi uz ādas;
matu izkrišana (alopēcija).
Biežas blakusparādības, kas konstatējamas ar asins analīžu palīdzību:
mazs eritrocītu skaits (anēmija) vai mazs leikocītu skaits (neitropēnija vai leikopēnija);
paaugstināts aknu enzīmu līmenis;
palielināts bilirubīna (vielas, kas veidojas aknās) daudzums asinīs, kas ādai var piešķirt dzeltenu nokrāsu.
Tās var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem:
elpas trūkums;
vēdera uzpūšanās (meteorisms);
nieze;
muskuļu vājums.
Retāka blakusparādība, kas konstatējama ar asins analīžu palīdzību:
asins recēšanā iesaistīto šūnu skaita samazināšanās (trombocitopēnija) vai visa veida asins šūnu skaita samazināšanās (pancitopēnija).
Tās var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem:
nopietna alerģiska reakcija ar sejas, mēles vai rīkles pietūkumu, kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas grūtības;
aknu darbības traucējumi, piemēram, dzelte, palielinātas vai taukainas aknas, iekaisums
(hepatīts);
laktacidoze (pārāk liels pienskābes daudzums asinīs; skatīt nākamo punktu “HIV kombinētās terapijas citas iespējamās blakusparādības”);
aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);
sāpes krūtīs, sirds muskuļa slimība (kardiomiopātija);
lēkmes (krampji);
nomākts garastāvoklis vai trauksme, nespēja koncentrēties, miegainība;
gremošanas traucējumi, garšas sajūtas traucējumi;
nagu, ādas vai mutes gļotādas krāsas pārmaiņas;
sajūtas, kas atgādina saslimšanu ar gripu — drebuļi un svīšana;
tirpšanas sajūta ādā (durstoša un dedzinoša sajūta);
locekļu vājuma sajūta;
muskuļaudu sairšana;
nejutīgums;
biežāka urinēšana;
krūšu piebriešana vīriešiem.
Retas blakusparādības, kas konstatējamas ar asins analīžu palīdzību:
paaugstināts enzīma amilāzes līmenis;
kaulu smadzeņu nespēja izstrādāt jaunas sarkanās asins šūnas (izolēta eritrocītu aplāzija).
Tās var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem:
Ļoti reta blakusparādība, kas konstatējama ar asins analīžu palīdzību:
kaulu smadzeņu nespēja veidot jaunus eritrocītus vai leikocītus (aplastiskā anēmija).
Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Cilvēkiem ar progresējošu HIV infekciju (AIDS) ir novājināta imūnsistēma, un viņiem ir lielāka nopietnu (oportūnistisku) infekciju rašanās iespējamība. Uzsākot šādu cilvēku ārstēšanu, viņiem var uzliesmot senas, slēptas infekcijas, izraisot iekaisuma pazīmes un simptomus. Iespējams, ka šādu simptomu rašanās cēlonis ir organisma imūnsistēmas nostiprināšanās tiktāl, ka organisms sāk cīņu ar šīm infekcijām.
Pēc tam, kad sākat lietot zāles HIV infekcijas ārstēšanai, līdztekus oportūnistiskām infekcijām var rasties arī autoimūni traucējumi (traucējumi, kas rodas, kad imūnsistēma uzbrūk veseliem organisma audiem). Autoimūni traucējumi var rasties daudzus mēnešus pēc ārstēšanas sākšanas. Ja Jūs pamanāt kādas infekcijas pazīmes vai citus simptomus, piemēram, muskuļu vājumu, vājumu, kas sākas plaukstās un pēdās un izplatās uz augšu ķermeņa virzienā, sirdsklauves, trīci vai hiperaktivitāti, lūdzu, nekavējoties informējiet savu ārstu, lai uzsāktu nepieciešamo ārstēšanu.
Ja Jums Combivir lietošanas laikā rodas jebkādi infekcijas simptomi,
Dažiem cilvēkiem, kuri lieto Combivir, rodas traucējumi, ko dēvē par laktacidozi un ko pavada aknu palielināšanās.
Laktacidozi izraisa pienskābes uzkrāšanās organismā. Šis traucējums sastopams reti; ja tas attīstās, tas parasti rodas pēc dažiem ārstēšanas mēnešiem. Tas var būt bīstams dzīvībai, jo izraisa iekšējo orgānu mazspēju. Lielāka laktacidozes rašanās iespējamība ir cilvēkiem, kuriem ir aknu slimība vai aptaukošanās (izteikts liekais svars), īpaši sievietēm.
dziļa, strauja, apgrūtināta elpošana;
miegainība;
locekļu nejutīgums vai vājums;
slikta dūša vai vemšana;
vēdersāpes.
Ārstēšanas laikā ārsts Jūs novēros, lai vērtētu, vai nerodas laktacidozes pazīmes. Ja Jums ir jebkurš no iepriekš minētajiem simptomiem vai citi simptomi, kas Jūs satrauc,
Dažiem cilvēkiem, kas lieto kombinētu terapiju HIV ārstēšanai, rodas stāvoklis, ko dēvē par osteonekrozi. Tā gadījumā atmirst kaulaudu daļas nepietiekamas asins apgādes dēļ. Lielāka šī stāvokļa rašanās iespējamība ir cilvēkiem:
kas kombinēto terapiju lietojuši ilgstoši;
kas vienlaikus lieto kortikosteroīdu grupas pretiekaisuma līdzekļus;
kas lieto alkoholu;
kam ir ļoti novājināta imūnsistēma;
kam ir liekais svars.
stīvums locītavās;
sāpes un smelgšana (īpaši gurnos, ceļgalos vai plecos);
apgrūtinātas kustības.
Ja konstatējat kādu no šiem simptomiem,
Kombinētā terapija HIV ārstēšanai var izraisīt arī:
paaugstinātu pienskābes līmeni asinīs, kas retos gadījumos var izraisīt laktacidozi.
Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.
Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.
Ja Jums ir nevajadzīgas Combivir tabletes, tās nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Aktīvās vielas ir lamivudīns un zidovudīns. Citas sastāvdaļas ir:
tabletes kodolā: mikrokristāliskā celuloze, nātrija cietes glikolāts (bez glutēna), magnija stearāts, koloidālais silīcija dioksīds.
tabletes apvalkā: hipromeloze, titāna dioksīds, makrogols 400 un polisorbāts 80.
Combivir apvalkotās tabletes ir iepakotas kartona kastītēs, kas satur blisteriepakojumus vai pudelītes ar bērniem neatveramu vāciņu. Katra veida iepakojumā ir 60 apvalkotās tabletes. Tās ir baltas līdz bālganas kapsulas formas tabletes ar dalījuma līniju, no abām pusēm marķētas ar kodu GXFC3.
GlaxoSmithKline Pharmaceuticals S.A. ul. Grunwaldzka 189
60-322 Poznan Polija
ViiV Healthcare BV
Van Asch van Wijckstraat 55H 3811 LP Amersfoort Nīderlande
Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību:
ViiV Healthcare BV Tel: + 370 80000334
ViiV Healthcare BV Teл.: + 359 80018205
Tél/Tel: + 32 (0)10 85 65 00
ViiV Healthcare BV Tel.: + 36 80088309
GlaxoSmithKline Pharma A/S Tlf: + 45 36 35 91 00
ViiV Healthcare BV Tel: + 356 80065004
ViiV Healthcare GmbH
Tel.: + 49 (0)89 203 0038-10
viiv.med.info@viivhealthcare.com
ViiV Healthcare BV
Tel: + 31 (0)33 2081199
ViiV Healthcare BV Tel: + 372 8002640
GlaxoSmithKline Μονοπρόσωπη A.E.B.E.
Τηλ: + 30 210 68 82 100
GlaxoSmithKline Pharma GmbH Tel: + 43 (0)1 97075 0
Laboratorios ViiV Healthcare, S.L.
Tel: + 34 900 923 501
GSK Services Sp. z o.o. Tel.: + 48 (0)22 576 9000
ViiV Healthcare SAS
Tél.: + 33 (0)1 39 17 6969
VIIVHIV HEALTHCARE, UNIPESSOAL,
LDA.
Tel: + 351 21 094 08 01
ViiV Healthcare BV Tel: + 385 800787089
ViiV Healthcare BV Tel: + 40 800672524
GlaxoSmithKline (Ireland) Limited Tel: + 353 (0)1 4955000
ViiV Healthcare BV Tel: + 386 80688869
Vistor hf.
Sími: +354 535 7000
ViiV Healthcare S.r.l. Tel: + 39 (0)45 7741600
GlaxoSmithKline Oy
Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30
ViiV Healthcare BV Τηλ: + 357 80070017
ViiV Healthcare BV Tel: + 371 80205045
ViiV Healthcare BV
Tel: + 44 (0)800 221441