Valtropin
somatropin
somatropin
Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.
Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.
Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.
Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.
Kas ir Valtropin un kādam nolūkam to lieto
Pirms Valtropin lietošanas
Kā lietot Valtropin
Iespējamās blakusparādības
Kā uzglabāt Valtropin
Sīkāka informācija
Zāles vairs nav reğistrētas
Šo zāļu nosaukums ir Valtropin. Tas ir cilvēka augšanas hormons, ko sauc arī par somatropīnu. Tam ir tāda pati uzbūve kā augšanas hormonam, kuru organismā producē hipofīze (dziedzeris, kas atrodas galvas smadzeņu pamatnē). Augšanas hormons regulē šūnu augšanu un attīstību. Tam stimulējot šūnu augšanu kāju strobru kaulos un mugurkaulajā, notiek auguma pagarināšanās.
lai ārstētu bērnus (vecumā no 2 līdz 11 gadiem) un pusaudžus (vecumā no 12 līdz 18 gadiem), kuri nesasniedz normālu auguma garumu sliktas kaulu augšanas dēļ, jo viņiem ir augšanas hormona deficīts (relatīvs augšanas hormona trūkums), Tērnera sindroms vai ‘hroniska nieru mazspēja’ (stāvoklis, kad nieres pakāpeniski zaudē spēju veikt savas normālās funkcijas,
piemēram, ķermeņa vielu un liekā šķidruma izdalīšanu no organisma).
lai ārstētu pieaugušos ar smagu augšanas hormona deficītu, kuriem augšanas hormona deficīts sācies bērnībā vai kuriem ir nepietiekams augšanas hormona daudzums organismā pieaugušo vecumā kāda cita iemesla dēļ.
Šajā instrukcijā pacients tiek uzrunāts ar ‘Jūs’. Aprūpētājiem, kas nozīmē Valtropin bērnam, jāpieņem, ka ‘Jūs’ attiecas uz bērnu.
ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret somatropīnu vai kādu citu Valtropin pulvera vai šķīdinātāja sastāvdaļu, piem., metakrezolu (skatīt apakšpunktu 2 ‘Īpaša piesardzība, lietojot Valtropin, nepieciešama šādos gadījumos – noteiktu blakusparādību parādīšanās’)
un pastāstiet ārstam, ja Jums ir aktīvs audzējs. Pirms Valtropin terapijas uzsākšanas audzējam jābūt neaktīvam un jābūt pabeigtai pretaudzēju terapijai
lai veicinātu augšanu bērniem, kuriem augšana jau ir apstājusies
ja Jums ir bijusi nopietna sirds vai vēdera dobuma operācija
ja pēc smaga negadījuma Jums tiek ārstēta vairāk nekā viena trauma
ja Jums novēro pēkšņus smagus elpošanas traucējumus
Izmeklējumi pirms ārstēšanas uzsākšanas
Ārstam-speciālistam, kas saņēmis apmācību par hormonāliem traucējumiem, jāizmeklē Jūs, lai izlemtu, vai ir droši lietot Valtropin.
Ja esat slimojis ar galvas smadzeņu audzēju, ārstam-speciālistam, kas saņēmis apmācību par hormonāliem traucējumiem, jāizmeklē Jūsu hipofīzes funkcija, lai izlemtu, vai ir droši lietot Valtropin.
Pirms bērnam uzsāk augšanas hormona deficīta, kuru izraisījuši nieru darbības traucējumi,
ārstēšanu, ārstam bērns vienu gadu pirms augšanas hormona terapijas uzsākšanas jānovēro.
Ja pieaugušais ir ārstēts ar augšanas hormonu bērnībā, viņš ir atkārtoti jāizmeklē uz augšanas hormona deficītu pirms ārstēšanas ar augšanas hormonu turpināšanas.
Valtropin nevajadzētu lietot pacientiem ar Pradera–Villija sindromu, izņemot gadījumus, kad viņiem ir arī augšanas hormona nepietiekamības diagnoze.
Smagas slimības laikā vai pēc tās
Ja Jums ir bijis smadzeņu audzējs, Jums bieži ir jāveic atkārtotas izmeklēšanas, lai pārliecinātos, ka audzējs neatkārtojas.
Ja bērnībā Jums ir bijis vēzis. Pacientiem, kuriem izārstēts vēzis un kuri lieto somatropīnu, ziņots par lielāku sekundāra audzēja (labdabīga vai ļaundabīga) risku. Visbiežāk kā sekundārie audzēji veidojas tieši galvas smadzeņu audzēji.
Ja bērnam tiek veikta nieres transplantācija, ārstēšana ar augšanas hormonu tiks pārtraukta.
Ja bērnam ir Tērnera sindroms, bērnu ārstam rūpīgi jāizmeklē bērns, vai viņam nav auss infekcijas, piemēram, vidusauss iekaisums, jo Tērnera sindroma pacientiem ir paaugstināts risks saslimt ar auss slimībām vai citiem dzirdes traucējumiem.
Noteiktu blakusparādību parādīšanās
Zāles vairs nav reğistrētas
Ja parādās galvassāpes (smagas un atkārtotas), redzes izmaiņas, slikta dūša un/vai vemšana, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.
Ja Jūs nejauši esat injicējis Valtropin muskulī nevis zem ādas, Jums var izteikti samazināties cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Lūdzu, sazinieties ar savu ārstu, lai saņemtu sīkākus norādījumus.
Ja bērns ārstēšanas laikā ar Valtropin sāk klibot, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.
Ja esat bērns, kas ārstēšanā lietojat somatropīnu, Jums pastāv palielināts aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīts) risks salīdzinājumā ar pieaugušajiem, kas ārstēšanā lieto somatropīnu. Lai gan pankreatītu novēro reti, bērniem, kuri ārstēšanā lieto somatropīnu un kuriem parādās sāpes vēderā, jāapsver pankreatīta iespēja.
Pārāk liels augšanas hormona daudzums var izraisīt pastiprinātu, nenormālu ausu, deguna, lūpu, mēles un vaigu kaulu augšanu (akromegālija), paaugstinātu cukura līmeni asinīs (hiperglikēmija) un cukura parādīšanos urīnā (glikozūrija). Vienmēr lietojiet Valtropin, kā noteicis Jūsu ārsts.
Ja parādās alerģiska reakcija pret šķīdinātāju, flakons ir jāšķīdina ar injekciju ūdeni bez konservanta (metakrezols) un jāizmanto kā vienreizējās lietošanas flakons (skatīt apakšpunktu 5 ‘Kā uzglabāt Valtropin’). Nelietojiet piegādāto šķīdinātāju, ja Jums ir zināma alerģija pret
Ārsta uzraudzība ārstēšanas laikā
Valtropin var ietekmēt veidu, kā organisms izmanto cukuru, ko uzņemat ar pārtiku un dzērieniem. Jūsu ārsts var kontrolēt cukuru Jūsu urīnā un asinīs.
Valtropin var ietekmēt vairogdziedzera hormonu daudzumu asinīs, tādēļ Jums periodiski jāveic vairogdziedzera funkcijas pārbaude. Ja vairogdziedzera darbība ir traucēta, Valtropin var nedarboties tik labi, kā nepieciešams.
Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.
Noteikti izstāstiet ārstam, ja lietojat
virsnieru steroīdos hormonus, piemēram, kortizonu vai prednizolonu
insulīnu
perorālos estrogēnus
dzimumhormonus, zāles paaugstinātas jutības reakciju vai iekaisuma ārstēšanai (kortikosteroīdus), zāles epilepsijas ārstēšanai (piem., karbamazepīnu) vai ciklosporīnu (zāles imūnsistēmas nomākšanai).
Jūsu ārstam var būt nepieciešams pielāgot Valtropin vai citu zāļu devu.
Valtropin nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav noteikti nepieciešams. Ja Jums iestājas grūtniecība, nekavējoties informējiet par to savu ārstu.
Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, lūdzu, pirms Valtropin lietošanas, konsultējieties ar
ārstu.
Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.
Valtropin neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.
Valtropin pievienotais šķīdinātājs satur metakrezolu. Nelietojiet šo šķīdinātāju, ja Jums ir alerģija pret metakrezolu (skatīt apakšpunktu 2 ‘Nelietojiet Valtropin šādos gadījumos’). Ja parādās alerģiska
reakcija pret šķīdinātāju, flakoni ir jāšķīdina ar injekciju ūdeni un jāizmanto kā vienreizējās lietošanas
Zāles vairs nav reğistrētas
flakoni (skatīt apakšpunktu 5 ‘Kā uzglabāt Valtropin’).
Vienmēr lietojiet Valtropin tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Neinjicējiet sev Valtropin, ja neesat pārliecināts par devu.
Jūsu ārsts izstāstīs Jums, cik lielu devu lietot. Tās lielums var atšķirties, atkarībā no Jūsu slimības. Lūdzu, nemainiet devu, nekonsultējoties ar savu ārstu.
Jūsu ārstam jāpārbauda Valtropin devas precizitāte reizi 6 mēnešos.
Kopumā deva tiek aprēķināta, kā aprakstīts turpmāk. Tomēr, devas atsevišķiem cilvēkiem var atšķirties un ārsts var mainīt Jūsu devu atkarībā no Jūsu īpašajām vajadzībām.
Bērni
Augšanas hormona deficīts bērniem
Injicējiet 0,025 - 0,035 miligramus (mg) uz katru ķermeņa svara kilogramu vienu reizi dienā zem ādas (subkutāni).
Bērni ar Tērnera sindromu
Injicējiet 0,045 - 0,050 miligramus (mg) uz katru ķermeņa svara kilogramu vienu reizi dienā zem ādas (subkutāni).
Bērni pirmspubertātes vecumā ar ilgstošiem nieru darbības traucējumiem
Injicējiet 0,045 - 0,050 miligramus (mg) uz katru ķermeņa svara kilogramu vienu reizi dienā zem ādas (subkutāni).
Pieaugušie
Augšanas hormona deficīts pieaugušajiem
Injicējiet 0,15 - 0,30 miligramus (mg) vienu reizi dienā zem ādas (subkutāni). Var būt nepieciešama zemāka sākuma deva, ja Jūs esat gados vecāks vai Jums ir lieka ķermeņa masa.
Ja nepieciešams, Jūsu ārsts pakāpeniski palielinās šo devu atbilstoši Jūs vajadzībām, kas tiks noteikta pēc klīniskās ainas un tā sauktā „augšanas faktora” (zināms kā IGF-1) koncentrācijas asinīs. Kopējā dienas deva parasti nepārsniedz 1 mg. Regulāri jānosaka IGF-1 koncentrācija un jāuztur tā zem Jūsu vecumam un dzimumam atbilstošā normas diapazona augšējā robežlieluma.
Ārsts vienmēr nozīmēs minimālo efektīvo devu.
Vecākiem pacientiem var būt nepieciešama devas samazināšana.
Somatropīna deva jāsamazina ilgstoša pietūkuma (tūskas) vai izteiktas patoloģiskas jutības (parestēziju) gadījumā, lai izvairītos no retas blakusparādības, sauktas par karpālā kanāla sindromu (tirpstoša sajūta un sāpes rokās), attīstības.
Ja zāles ir lietotas kādu laiku, var būt nepieciešams samazināt to devu – īpaši vīriešiem.
Lietojot citas zāles, var būt nepieciešams pielāgot Valtropin vai citu zāļu devu (skatīt apakšpunktu 2, ‘Citu zāļu lietošana’).
Zāles vairs nav reğistrētas
Valtropin pēc izšķīdināšanas ir paredzēts lietošanai zem ādas. Tas nozīmē, ka pēc pulvera izšķīdināšanas, izmantojot piegādāto šķīdinātāju, šķīdums ar īsu adatu tiek injicēts zemādas taukaudos.
Ja Jūs pats veiksiet sev injekcijas, Jūs apmācīs, kā sagatavot un veikt injekciju. Neinjicējiet sev Valtropin, ja neesat saņēmis apmācību.
Sīkāka instrukcija par ievadīšanu zem ādas ir sniegta šajā instrukcijā (skatīt sadaļu šīs instrukcijas beigās ‘Informācija, kā pašam injicēt Valtropin’).
Gadījumā, ja esat lietojis vairāk Valtropin nekā ieteikts, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.
Ja esat lietojis pārāk daudz Valtropin, sākumā Jūsu cukura līmenis asinīs var samazināties un kļūt pārāk zems (hipoglikēmija) un pēc tam palielināties un kļūt pārāk augsts (hiperglikēmija). Ja esat lietojis pārāk daudz Valtropin ilgāku laika periodu, tas var izraisīt pastiprinātu, nenormālu ausu, deguna, lūpu, mēles un vaigu kaulu augšanu (akromegālija).
Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Turpiniet lietot zāles, kā noteicis ārsts. Ja šaubāties, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.
Pirms ārstēšanas pārtraukšanas, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu. Pārtraukšana vai agrīna ārstēšanas ar Valtropin beigšana var nelabvēlīgi ietekmēt augšanas hormona terapijas rezultātus.
Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.
Tāpat kā citas zāles, Valtropin var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Zāļu blakusparādības tiek klasificētas kā aprakstīts turpmāk:
ļoti bieži | skar vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem |
bieži | skar 1 līdz 10 lietotājus no 100 lietotājiem |
retāk | skar 1 līdz 10 lietotājus no 1 000 lietotājiem |
reti | skar 1 līdz 10 lietotājus no 10 000 lietotājiem |
ļoti reti | skar mazāk nekā 1 no 10 000 lietotājiem |
nav zināmi | biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem |
Zāles vairs nav reğistrētas
Pēc Valtropin lietošanas Jums var būt jebkura no turpmāk nosauktajām blakusparādībām:
Ļoti bieži | Galvassāpes pieaugušajiem |
Neparastas sajūtas, piemēram, durstīšana, tirpšana vai niezēšana (parestēzijas), pieaugušajiem | |
Sāpes locītavās (artralģija) pieaugušajiem | |
Audu pietūkums, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās audos (tūska), pieaugušajiem | |
Bieži | Olbaltumvielu, kas piesaista citas vielas, veidošanās (antivielu veidošanās) |
Vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās (hipotireoīdisms) | |
Traucēta cukura līmeņa samazināšanas spēja (glikozes tolerance) | |
Viegla asins cukura līmeņa palielināšanās (viegla hiperglikēmija) (1% bērniem; 1% - 10% pieaugušajiem) | |
Muskuļu tonusa patoloģiska palielināšanās (hipertonija) | |
Bezmiegs pieaugušajiem | |
Palielināts asinsspiediens (hipertensija) pieaugušajiem | |
Elpas trūkums (aizdusa) pieaugušajiem | |
Īslaicīga elpošanas apstāšanās miegā (miega apnoja) pieaugušajiem | |
Plaukstas palmārās virsmas un pirkstu nejutīgums un tirpšana nerva saspieduma dēļ delnas locītavā (karpālā kanāla sindroms) pieaugušajiem | |
Locītavu sāpes (artralģija) bērniem | |
Muskuļu sāpes (mialģija) | |
Audu pietūkums, ko izraisa šķidruma uzkrāšanās audos (tūska), bērniem | |
Reakcijas injekcijas vietā, vājums (astēnija) | |
Retāk | Jaunu audu pastiprināta augšana (vēzis, jaunveidojums) |
Sarkano asinsķermenīšu trūkums (anēmija) | |
Pārāk zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), | |
Fosfātu līmenis asinīs lielāks nekā normā (hiperfosfatēmija) | |
Personības traucējumi | |
Straujas, nekontrolējamas acu kustības (nistagms) | |
Redzes nerva diska pietūkums (papillas tūska) | |
Redzes dubultošanās (diplopija) | |
Reibonis (vertigo) | |
Paātrināta sirdsdarbība (tahikardija) |
Vemšana | |
Sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās (meteorisms) | |
Slikta dūša | |
Taukaudu samazināšanās (lipodistrofija), ādas biezuma samazināšanās (ādas atrofija), ādas iekaisums un lobīšanās (eksfoliatīvs dermatīts), pietūkums, kas līdzīgs pietūkumam pēc kukaiņu kodumiem (nātrene), palielināta vīriešu tipa apmatojuma augšana sievietēm (hirsutisms), ādas audu sabiezēšana (ādas hipertrofija) | |
Muskuļu masas samazināšanās (muskuļu atrofija), kaulu sāpes | |
Plaukstas palmārās virsmas un pirkstu nejutīgums un tirpšana nerva saspieduma dēļ delnas locītavā (karpālā kanāla sindroms) bērniem | |
Neapzināta urīna noplūde (urīna nesaturēšana), asins piejaukums urīnam (hematūrija), biežāka urinācija nekā normāli (poliūrija, polakiūrija), patoloģiskas izmaiņas urīnā | |
Izdalījumi no dzimumorgāniem | |
Krūšu dziedzeru palielināšanās (ginekomastija) vīriešu kārtas pieaugušajiem | |
Reakcijas injekcijas vietā, piemēram, ādas biezuma samazināšanās, asiņošana no asinsvadiem, ādas sabiezēšana | |
Vājums bērniem | |
Reti | Cukura diabēts (diabetes mellitus) |
Nervu darbības traucējumi ārpus galvas smadzenēm un muguras smadzenēm (neiropātija), palielināts spiediens galvaskausa iekšienē (palielināts intrakraniālais spiediens) | |
Augsts asinsspiediens galvaskausa iekšienē (labdabīga intrakraniāla hipertensija) | |
Neparasts ādas sajūtas, piemēram, durstīšana, tirpšana vai niezēšana (parestēzijas) bērniem | |
Palielināts asinsspiediens (hipertensija) bērniem | |
Caureja | |
Nieru funkciju testu novirze no normas | |
Ļoti reti | Bezmiegs bērniem |
Krūšu dziedzeru palielināšanās (ginekomastija) vīriešu kārtas bērniem | |
Biežums nav zināms | Viens akūtas alerģiskas reakcijas gadījums ar niezi un pietūkumu, līdzīgs reakcijai un niezei kukaiņu koduma gadījumā |
Izteikta insulīna iedarbības samazināšanās (insulīna rezistence) |
Zāles vairs nav reğistrētas
Pacientiem, kuriem augšanas hormona deficīts parādījās pieaugušo vecumā, ziņots par pietūkumu, muskuļu sāpēm, locītavu sāpēm un traucējumiem ārstēšanas sākumā ar somatropīnu, bet šiem simptomiem bija tendence būt īslaicīgiem.
Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam, par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.
Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.
Nelietot Valtropin pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc Der.līdz/Derīgs līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.
Neatvērtu zāļu uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C). Nesasaldēt.
Neizšķīdinātas zāles pirms lietošanas var uzglabāt istabas temperatūrā (līdz 25°C) laika posmā, kas nav ilgāks par 4 nedēļām.
Derīguma termiņš pēc izšķīdināšanas, izmantojot šķīdinātāju
Pēc izšķīdināšanas, izmantojot piegādāto šķīdinātāju, zāles var uzglabāt ledusskapī (2°C - 8°C) maksimāli 21 dienu.
Derīguma termiņš pēc izšķīdināšanas, izmantojot ūdeni injekcijām (NEVIS ūdensvada ūdeni)
Pēc izšķīdināšanas, izmantojot ūdeni injekcijām, zāles ir jāizlieto nekavējoties un jāizmanto kā vienreizējās lietošanas flakons.
Nelietojiet Valtropin, ja pamanāt, ka šķīdinātājs vai izšķīdinātais šķīdums ir duļķains vai mainījis krāsu, vai satur daļiņas.
Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.
Zāles vairs nav reğistrētas
Pulveris:
Aktīvā viela ir somatropīns. Viens pulvera flakons satur 5 mg somatropīna (atbilst 15 SV). Pēc izšķīdināšanas ar 1,5 ml šķīdinātāja, 1 ml satur 3,33 mg somatropīna (atbilst 10 SV).
Citas sastāvdaļas ir glicīns, mannīts, nātrija dihidrogēnfosfāts, nātrija hidrogēnfosfāts, un pH (skābuma pakāpes) korekcijai – nātrija hidroksīds un sālsskābe.
Šķīdinātājs:
Pilnšļirce satur ūdeni injekcijām un metakrezolu (skatīt apakšpunktu 2, ‘Svarīga informācija par kādu no Valtropin sastāvdaļām’).
Valtropin tiek piegādāts kā pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. Viens iepakojums satur:
5 mg balta līdz gandrīz balta pulvera stikla flakonā, kas noslēgts ar gumijas aizbāzni un vāciņu;
1,5 ml šķīdinātāja pilnšļircē, kas noslēgta ar uzgali, šķīdinātājs paredzēts dzidra šķīduma pagatavošanai..
BioPartners GmbH Kaiserpassage 11
D-72764 Reutlingen Vācija
Tālr.: +49 (0) 7121 948 7756
Fakss: +49 (0) 7121 346 255
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Turpmākās instrukcijas izskaidro, kā pašam veikt Valtropin injekciju. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet instrukcijas un izpildiet tās pa punktiem. Jūsu ārsts vai viņa/viņas asistents paskaidros Jums, kā pašam veikt Valtropin injekciju. Nemēģiniet veikt sev injekciju, ja neesat pārliecināts, ka saprotat procedūru un injekcijas noteikumus.
Pacientiem ar zināmu alerģiju pret metakrezolu Valtropin nedrīkst izšķīdināt, izmantojot piegādāto šķīdinātāju (skatīt apakšpunktu 2, ‘Nelietojiet Valtropin šādos gadījumos’). Ja parādās alerģija pret
piegādāto šķīdinātāju, flakona saturs jāšķīdina ūdenī injekcijām: lūdzu, uzpildiet šļirci ar 1,5 ml ūdeni injekcijām un ievērojiet tās pašas instrukcijas, kas paredzētas pilnšļircei (skatīt apakšpunktu 5 ‘Kā
uzglabāt Valtropin’). Nelietojiet krāna ūdeni!
Zāles vairs nav reğistrētas
Pirms uzsākšanas paņemiet visus nepieciešamos priekšmetus. Tie ir:
Valtropin flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai
pilnšļirce ar 1,5 ml šķīdinātāja injekciju šķīduma pagatavošanai
sterila injekcijas šļirce un adatas
spirta tamponi
sausa marles vai kokvilnas plāksnīte
adhezīvs plāksteris
atkritumu kārba izmantotām šļircēm un adatām.
Pirms zāļu sagatavošanas rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.
Izņemiet Valtropin kastīti no ledusskapja un izņemiet no kārbas flakonu ar pulveri un pilnšļirci ar šķīdinātāju. Pārbaudiet, vai zālēm nav beidzies derīguma termiņš.
Noņemiet no pulvera flakona plastmasas aizsargvāciņu.
Notīriet pulvera flakona gumijas aizbāzni ar spirta tamponu. Pēc notīrīšanas nepieskarieties flakona virspusei.
Flakons, kas satur pulveri ar Jūsu zālēm
Paņemiet pilnšļirci ar šķīdinātāju, kas piegādāta ar iesaiņojumu, lai sagatavotu zāles. Noņemiet gumijas gala vāciņu un stingri pievienojiet adatu šļircei. Jūsu ārsts vai viņa/viņas asistents pastāstīs Jums, kāda izmēra adatu lietot.
Noņemiet adatas aizsargu, nepieskaroties adatai.
Zāles vairs nav reğistrētas
Lēnām ieduriet adatu tieši flakona gumijas aizbāžņa centrā.
Lēnām injicējiet visu šķīdinātāju (1,5 ml) flakonā ar pulveri, vēršot šķidruma strūklu pret flakona sāniem. NEVĒRSIET šķidruma strūklu uz balto pulveri, kas atrodas flakona dibenā.
Pirms izņemat šļirci no flakona, lai samazinātu spiedienu flakonā, ievelciet šļircē tādu pašu gaisa daudzumu (1,5 ml) kā injicētā šķīdinātāja daudzums. Izvelciet šļirci un uzlieciet adatas aizsargu.
Jūsu zāļu izšķīdināšana
Gatavam šķīdumam jābūt caurspīdīgam, bez piemaisījumiem.
Uzrakstiet uz flakona datumu, kurā Jūs sagatavojāt šķīdumu.
Vēlreiz notīriet flakona gumijas aizbāzni ar spirta tamponu. Pēc notīrīšanas nepieskarieties flakona virspusei.
Flakons, kas satur šķīdumu ar Jūsu zālēm
Paņemiet injekcijas šļirci un adatu, ko piegādājusi aptieka vai slimnīca, lai atvilktu zāļu šķīdumu.
Zāles vairs nav reğistrētas
Izņemiet injekcijas šļirci no sterilā iesaiņojuma un piestipriniet šļircei adatu.
Uzpildiet šļirci ar gaisu, velkot virzuli atpakaļ līdz līmenim, kas atbilst devai, kuru izrakstījis Jūsu
ārsts.
Noņemiet adatas aizsargu, nepieskaroties adatai.
Lēnām ieduriet adatu tieši flakona gumijas aizbāžņa centrā.
Uzmanīgi spiediet uz virzuļa, lai izspiestu gaisu no šļirces flakonā.
Pagrieziet flakonu ar augšpusi uz leju, adatai joprojām esot flakonā, un paņemiet flakonu ar vienu roku. Turiet šļirci ar adatu flakonā virzienā uz augšu. Pārliecinieties, ka adatas gals atrodas šķīdumā. Izmantojot otru roku, lēnām vienmērīgi velciet šļirces virzuli atpakaļ, lai ievilktu šļircē pareizo devu, pārliecinoties, ka adatas gals atrodas šķīdumā.
Pareizā zāļu tilpuma ievilkšana šļircē, izmantojot atzīmes uz šļirces
Atvienojiet šļirci no adatas, atstājot adatu flakonā, nepieskaroties šļirces galam. Izvelciet adatu, uzlieciet tai adatas aizsargu un izmetiet to slēgtā atkritumu kārbā. Par rīkošanos ar flakonu skatīt ‘Šķīduma injicēšana’, 32 punkts.
Zāles vairs nav reğistrētas
Paņemiet jaunu adatu (tādu, kas der zem ādas injekcijām) un stingri pievienojiet to šļirces galam.
Jaunas adatas pievienošana šļircei, kas satur Jūsu zāles
Noņemiet adatas aizsargu no šļirces adatas un pārbaudiet, vai šļircē nav gaisa burbuļu.
Ja ir redzami burbuļi, nedaudz atvelciet atpakaļ virzuli, viegli uzsitiet pa šļirci, adatas galam esot vērstam uz augšu, kamēr gaisa burbuļi izzūd. Lēnām atbīdiet virzuli atpakaļ līdz pareizai devai.
Uzlieciet adatas aizsargu un novietojiet šļirci ar adatu uz plakanas virsmas.
Pārliecinieties, ka šķīdums ir istabas temperatūrā. Ja šķīdums ir auksts, sasildiet šļirci, turot to starp plaukstām.
Pirms ievadīšanas pārbaudiet šķīdumu. Ja šķīdums ir mainījis krāsu vai, ja tajā redzami piemaisījumi, šķīdumu NEDRĪKST injicēt.
Izvēlieties injekcijas vietu atbilstoši ārsta ieteikumiem. Ļoti svarīgi ir mainīt injekcijas vietu katru reizi, kad tiek injicētas zāles.
Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu un uzgaidiet, kamēr tā nožūst.
Pārbaudiet, vai šļircē ir ievilkta pareiza Valtropin šķīduma deva. Paņemiet šļirci rokā tā, kā Jūs turiet zīmuli.
Saspiediet lielu ādas kroku ar īkšķi un rādītājpirkstu. Ar ātru, noteiktu kustību ieduriet adatu
saspiestajā ādas krokā 45° līdz 90° leņķī. Veicot injekciju šādi sāpes ir mazākas, nekā iedurot adatu lēni.
Lēni (dažu sekunžu laikā) injicējiet šķīdumu, viegli spiežot uz virzuli, kamēr šļirce ir tukša.
Zāles vairs nav reğistrētas
Ātri izvelciet adatu un dažas sekundes uzspiediet uz injekcijas vietas ar sausu marles vai kokvilnas plāksnīti. Ja redzama asiņošana, pārsedziet injekcijas vietu ar adhezīvu plāksteri.
Izmetiet izlietoto šļirci noslēgtā atkritumu kārbā. Pārliecinieties, ka ievietojat flakonu atpakaļ
Ja pulveris tiek izšķīdināts ūdenī injekcijām, tad flakons ir paredzēts tikai vienreizējai izmantošanai. Jebkāds neizmantotais šķīdums ir jāizlej.